klīstošais cilvēkbērns
09 Oktobris 2008 @ 02:58
 
nez... kaut kā netieku pāri tai domai...:

kavējumi kā diagnoze
simptomi - vienas nakts pasaka.
bet spēlmaņu naktīs
zaudēta dzīve -
kā vienmēr - starp mīmiem un klauniem.
skatītāji vēro un smejas,
bet asaras dvēselē birst.
tik izrādei nedredz ne gala, ne malas
kā okeānam uz vientuļas salas.
tik parādi plauktu - un esi uz skatuves jau.
[un kā gan palika ar vienas nakts pasaku?]
ne pūļu, ne asaru.
[06.2008.]