mēs barosim pīles kanālmalā. ja neizdosies - ar kefīru noēdīsim to baltmaizi paši.
man bija dīvaina sajūta, runājot ar viņu pa telefonu pēc vairāk kā mēneša klusēšanas un 2 mēnešu neredzēšanas. runājām tā it kā nemaz nebūtu šķīrušies. viņš tikai minēja to, ka es esmu viens no 3 viņa M. pirmie divi ir mamma un māsa un es esmu mīļums. aizvien?
ai Džoni, Džoni, Džonij...

ieraugot sevi spogulī, pati nobijos. riņķi zem acīm pamatīgi un zili, seja bāla. izskatos nudien draņķīgi. un tā jau kopš datuma nr.2: iets gulēt ap 3-4-5iem rītā + ārstēšanās [sāpošs kakls, galvassāpes, šķavas, klepus un nogurums] + stress. sajūta, ka drīz zudīs koordinācijas spējas, bet jāiztur. jāpiebeidz!
tas viss kopā saucās - palikušas mazāk kā 24 stundas līdz kvalifikācijas darba nodošanai.

jūtu - pavisam drīz būs tas laiks, kad varēšu atvilkt elpu, ļauties prāta un gara izklaidēm un atgūt sevi, ar tiem īstajiem smiekliem, brīvību un bezrūpīgiem stāstiem. ideju ģenaratori sāk mosties no ziemas miega. un es būšu atkal es, jo baltais pilsētas spoks tiks palaists pagātnē.