klīstošais cilvēkbērns
09 Oktobris 2006 @ 18:15
 
izpalīdzēsi?
darbā mums vienmēr ir "labrīt!", pāris stulbas frāzes un kautrīgs smaids, bet jūtami - viens otram mēs patīkam, tik kaut kas attur. bet man tāda sajūta, ka kādreiz viņš man izpalīdzēs.

šī nakts jau otrreiz man kā individualitātei savā kompānijā. devos ar darba kolēgām uz klubu, kur sašķēlēmies 3 baros. klīdu apkārt - pie vieniem, otriem, trešiem viena un pie ceturtajiem un tad pazudu. pāris cilvēku saprata, vēl pāris varbūt sapratīs. un zinu, ka kādam to nesaprast.

un Džonijs...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
09 Oktobris 2006 @ 19:04
 
pāris atklāsmju vakari. nopietni, nedaudz skumji.
tējas namiņš. toreiz laiks pazuda. tas bija tāpat kā toreiz pie jūras šīs vasaras pirmajā reizē.
bet burvīgo acu krunciņu īpašniece pēdējā laikā šķiet pielīdusi nedaudz tuvāk. reizēm liekas, ka ar pietuvošanos mēs attālinamies. bet viņas iegrimuši skumjās acis es iepazīstu arvien labāk, kaut skatienam paejot garām. saskatu līdzības. nedaudz.