klīstošais cilvēkbērns
03 Februāris 2006 @ 00:29
 
nē! nav nemaz tik traki. sajūtu kontakts. nenopietni nopietnā uztvere.
esmu savādāka. un jūtos tikpat īpaši. pamazām viss sāk nostāties savās vietās.
sāku pierast. [pie smiekliem. pie ironijas devas. pie cilvēkiem. pie nevajadzīgām (ārā izmestām - no domām un telpas) lietām. pie sarunām (arī ar sevi). sāku pierast.]
atkarība.
bet man ir laiks pārdomām. [kā allažiņ]
 
 
dvēseles kliedziens:: un ja nu rīt tevis vairs nav?