masas. krasas. asas.

bet es turēju grāmatu rokās un baudīju to. tauta bija otrajā plānā - kā dekors. grāmata un es. pilsētas sirdspukstu klusumā. pašā tās centrā, sēžot uz apmales strūklakai, kas labu laiku nav izdvesusi ne skaņas, un ķerot saules starus pie apelsīnu sulas malkiem pāris stundu garumā. un pēkšņi fotogrāfs, kas tvarsta tādus skatus [starp saules bērniem, sakumpušām tantiņām un uzvalkos iespīlētiem vīriem], kad asfalta bērns mēģina aizmukt no pilsētas pašā tās centrā, ieslīgstot burtos. klusāki un skaļāki čuksti. grāmata un es. skaidras debesis četrās sienās. galerija un es. nodeldēts bruģis. pastaiga un es. kurš kuru nes?