Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu tevi

Current Mood: happy

Cik grūti ir mīlēt
Kad atbildes nav
Sirds meklē sirdi
Bet tādas jau nav
Par agru bija mīla
Par agru bija prieks
Uz sārtām lūpām -
Ir uzsnidzis sniegs.

Šo dzejolīti novēlu visiem tiem cilvēkiem,kuri mīl,bet atbildes uz šo mīlestību nav.

Ak beidzot esmu sapratusi,ka nav vērts ciest tā puiša dēl un nav ko velti izliet asaras!Ir jādzīvo tālāk!!!Gan jau atrdīsies kāds kam es būšu pati labākā.mīļāka un skaistākā pasaulē(es tā ceru).Gan jau atradīsies kāds kuram es būšu svarīga...Tagad esmu laimīga un saprotu,ka nevajag pārdzīvot,jo dzīve turpinās...puiši nāks un ies...un tā jau tam arī ir jābūt!esmu vēl jauna un man ir jāizbauda dzīve,jāizzin pasaule!nevis jāsēž četrās sienās,jāpārdzīvo un jāraud!es zinu,ka šis puisis ir manu asaru cienīgs,jo viņš patiešām ir brīnišķīgs cilvēks,bet es nevaru tā dzīvot!jau trīs gadus!!!!tas ir apsurds!!!!esmu sapratusi vien tikai to,ka man nevajadzŗja divas reizes mēģināt izdarīt pašnāvību šī puiša dēļ...un priecājos,ka pēdējā brīdī mana draudzene mani apturēja,jo tad es tiešām jau tagad būtu mirusi...pirmo reizi gan pamatīgi traumēju mugru...:(

Nu ko lai saka.Vēl joprojām ciešu un mokos sāpēs tā paša cilvēka dēļ kurš vienmēr dara man pāri...Un nu jau septembrī apritēs trešais gads kopš es mokos.Gribētos viņu par to ienīst,bet iznāk tieši pretēji.Lai arī ko viņš man nebūtu izdarījis, es vēl viņu pie tam MĪLU!!!!Nu vai nav apsurds???!!!Par to vien gribētos sevi nošaut!:@ Bet ko lai dara,sirdij nepavēlēsi...Tas ir diezgan skumji,bet laikam jau es esmu nolemta visu savu mūžu ciest un mocīties sāpēs...Bet tāda ir dzīve un neko tu nevari darīt...CERU,KA NEVIENAM NO JUMS NEKAD NENĀKSIES PIEDZĪVOT TO,KO TAGAD PIEDZĪVOJU ES...Mīlestība ir skaista,bet tai ir arī sava sliktā puse...

Kā tagad vēlētos es ziemu...Lai snigtu balts sniedziņš...Lai varētu ārā celt sniegavīrus...Papikoties kopā ar draugiem un galvenais nopikot savu lielo brāļuku!:D Ziema ir visskaistākais gadalaiks...Manās acīs ziema ir arī visromantiskākais gadalaiks...Ļoti gribās ziemiņu...

Dzīve ir nežēlīga...Staigāju jau kādu mēnesi apkārt raudādama,jo uz pasaules tiešām ir tādi cilvēki,kas māk mani no tiesas sāpināt...:( Diemžēl tas cilvēciņš nesaprot,ka mani sāpina,bet tikai smejas par mani un tas sāpina visvairāk...Njā..Kapēc gan cilvēkiem ir jābūt tik nežēlīgiem???Uz šo jautājumu laikam neviens nespēs man rast atbildi...Bet tāda ir dzīve un man ar to ir jāsamierinās,lai arī cik sāpīgi tas nebūtu...:(