friends [entries|archive|friends|userinfo]
sii

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

saņēmu epastu [Ceturtdiena, 18. Apr 2019|15:24]

au
Multimediāla izstāde – lielisks veids, kā pārvarēt bailes no XX gadsimta mākslas pasaules
3 raksta|ir doma

[Otrdiena, 16. Apr 2019|14:57]

vistu_zaglis
[Garastāvoklis: |Puzzled]
[Mūzika |The Chemical Brothers / Eve of Destruction]

Uzmanību – 18+ saturs, bet, emmm... Ja jums gadījumā, meklējot Gūglē vārdu kodoskops, kā pirmais rezultāts parādās kas cits, nekā, emmm, Markuss – es te uztaisīju screenshotu, bet vispār šis it kā nevainīgais kverijs ir izsaucis gūzmu jautājumu. Es nezinu, varbūt kādam no jums ir atbildes.

Čata transkripts )

5 raksta|ir doma

[Pirmdiena, 15. Apr 2019|19:13]

kjeerpis
Ceru, ka pilnmēness tuvošanās pēkšņi sākusi ietekmēt, jo tad ir iespējamība, ka šis zudīs, neatstājot pat atmiņas
Bet pārņēmusi sajūta, ka zobrati atstāj savas gultnes, un mehānisms jūk ārā pie katras kustības, un nekas vairs nedarbojas, kā tam vajadzētu. Klaboša tukšgaita un krītošas detaļas
ir doma

[Pirmdiena, 15. Apr 2019|16:25]

vistu_zaglis
[Garastāvoklis: |Pirmdiena]
[Mūzika |Iyeoka / Simply Falling]

"Nē nu paga, kāpēc tik maz?", viņa teica un iebēra topošajā kāsī vēl kārtīgu šķipsnu zaļā pulverīša. "O, tagad būs labi", viņa atzinīgi pamāja ar galvu par savu panākumu.

Jajebu, cilvēki, es nezinu, kādas jums tur pieredzes, bet es šitā tripojis nebiju nekad mūžā, es nekad nebūtu domājis, ka no lauku labumiem var šādi apsisties!

Ļoti daudz burtu personīgās references vajadzībām )
11 raksta|ir doma

[Svētdiena, 14. Apr 2019|17:48]

vistu_zaglis
[Garastāvoklis: |Miegains]
[Mūzika |Editors / Two Hearted Spider]

Tiku pie jaunas klaviatūras, tā sapriecājos, ka sagribējās nekavējoties kaut ko uzrakstīt.

Tikai attapos, ka vienīgais pierakstīšanas vērtais fakts ir tas, ka man izdevās nobraukt kādus 800 kilometrus vilcienā, un pa visu šo laiku nenotika pilnīgi neviens dokumentēšanas vērts ahtungs. Cilvēki, jūs vispār cenšaties?, parasti šādi braucieni izvēršas konstantā feispalmā un "tu neticēsi, kas tikko notika!" tipa reportos, a te? Kā tā vispār var būt?

Nē nu vispār vajadzētu, vajadzētu pierakstīt, cik efektīvi es aizvakar apsitos ar pīpējamajām dārza veltēm, es pat nezināju, ka ar zaļumiem šitā var! Bet nav laika tik daudz burtiem, jādodas laikam līdz centriem padomāt, vai šodien gribas uz VIA Kalle konci, vai nē.
7 raksta|ir doma

[Piektdiena, 12. Apr 2019|14:04]

au
nobukojām Odesā dzīvokli pie Leonīda. viņš šķiet tik lielisks
"Люблю, хорошую музыку, спорт, кино"

(komats pēc ļubļu, aij!)
1 raksta|ir doma

[Ceturtdiena, 11. Apr 2019|19:50]

vistu_zaglis
[Garastāvoklis: |WTF just happened?]
[Mūzika |Pulp / The Professional]

"[tā sega ir] tāds kā četrstūris, tikai mazāks!" ir viennozīmīgi nedēļas frāze, paldies EtF par šito te.

Bet es gribēju par Svarīgo te mazliet. Vei, jz Kx mājās pie sienas ir pulkstenis. Parasts sienas pulkstenis, kuru no neskaitāmajiem citiem atšķir tas, ka viņš ir neglābjami iesprūdis uz pusdiviem. Nē, viņš nav apstājies, sekunžu rādītājs jau mēnešiem uzcītīgi raustās mēģinājumos tikt uz priekšu, tas gluži vienkārši neizdodas. Saprotiet, ja, cilvēkam ir vismaz kaut kāds stabilitātes garants un drošības saliņa šajā pārāk ātri mainīgajā pasaulē. Visapkārt stress, ahtungi, kas-tik-nē, bet paskatās pulkstenī un nomierinās. Viss kārtībā. Pusdivi.

Tak tagad piepeši visa šī kārtība ir sašķobījusies! Divi vārdi: vasaras laiks! Prasītos to pulksteni pārregulēt, vai ne?

Ir tikai viena problēma: nav skaidrs, uz kuru pusi tagad viņu griezt? Te paceļas samērā filozofiska rakstura jautājums no vistu un olu sērijas: kas šajā situācijā ir primārs? Pulkstenis vai laiks? Regulēt stundu uz priekšu, jo reāli tak ir pustrīs, vai stundu atpakaļ, lai būtu it kā pusviens, bet realitātē joprojām pusdivi?

Padomājiet par to.
6 raksta|ir doma

[Ceturtdiena, 11. Apr 2019|20:34]

au
kā es trennējos savam pirmajam (mazajam) Stirnu Bukam? skrienot pa visbedrainākajām pārdaugavas ieliņām.
1 raksta|ir doma

[Ceturtdiena, 11. Apr 2019|14:00]

au
jogā satiku māmiņu, kurai bērni izguļ naktis. tā, ka pilnībā. jaunākā ir sešas dienas vecāka par Āpsi un guļ 11 stundas nepārtrauktā miegā. kā es to uzzināju? sāku lielīties, ka Ā nogulēja astoņas stundas.
morāle?
nekad nelielies, au, nekad!
3 raksta|ir doma

[Trešdiena, 10. Apr 2019|13:14]

au
manā bēbjrežīma pierakstu aplikācijā ik pa brīdim izlec imperial brendija reklāma.
3 raksta|ir doma

[Trešdiena, 10. Apr 2019|01:02]

kjeerpis
Reālās situācijas novērtēšana ar prātu un tik tiešām aptvert reālo situāciju nepavisam nav viens un tas pats.
ir doma

[Otrdiena, 9. Apr 2019|17:26]

au
kur joks?
ik pa brīdim gūgle maps izdomā, ka es atrodos kaut kur citur, ne šeit.
nesen biju ludzā, tad limbažos, vakar - ventspilī, šodien jau preiļos.
kur joks?
7 raksta|ir doma

[Pirmdiena, 8. Apr 2019|20:09]

kjeerpis
Pastelis aiz loga
ir doma

[Pirmdiena, 8. Apr 2019|16:29]

au
pavasaris jaunā mājā, pfu, dārzā ir pilns patīkamu pārsteigumu un kļūst par tādu kā meklēšanas spēli "kas te izaugs?", "kur vēl narcises zied?" un "vai var būt vēl vairāk mazo zilo puķīšu?"

šausmīgi aizraujoši!
1 raksta|ir doma

[Pirmdiena, 8. Apr 2019|10:39]

murxxe
Ļoti interesanta pieredze.

Ar kolēģi šodien vacapiski diskutējām par nogurumu, izsīkumu, stresu, emocionālajām krīzēm u.t.t. Nu, parastās kolēģu lietas. Un pēkšni pie manis atnāca vīzija.

Koridors, sēžu uz grīdas atspiedusies pret durvīm, pret kurām ar sparu visu laiku metas nezvērs, riedams, gārgdams. Un priekšā koridors, pilns ar durvīm, uz durvīm uzraksti, kurus no sēdvietas neredzu.

Blakus pēkšni ir krēsls, pieceļos, paņemu krēslu, atbalstu pret durvju rokturi (kā filmās rāda, lai ilgāk noturētu durvis slēgtas) un dodos pētīt uzrakstus uz durvīm, bet tieku tikai pāris soļus uz priekšu, līdz saprotu, ka uzraksti ir izplūduši, nesalasāmi.

Aiz muguras joprojām dzirdu to nezvēru. Saprotu, ka nē, ka pietiek. Vairs negribu bēgt, skriet. Vairs negribu vērt vaļā random durvis.

Tādēļ atveru durvis un sagaidu savu nezvēru, kas izrādās mīlīgs labradors, kas mani ieraugot pēkšņi pārvēršas nu jau aizsaulē esošajā Vidusāzietē un ir vienkārši tāāāāāādā sajūsmā mani redzēt, ka šķiet - izlīdīs no ādas laukā.

Un mēs ejam un skatāmies uz durvīm kopā un pēkšni es redzu, kas tur rakstīts.
ir doma

[Svētdiena, 7. Apr 2019|17:51]

beatrixe
Šodien bijām Grobiņā. Izstaigājām pastaigu taku un gluži neplānoti nokļuvām Limbiķu kapos. Tiem kapiem divas daļas, viena parastā, otrā tā, kur apglabā pansionāta iemītniekus. Pļava ar maziem uzkalniņiem, ieaugusi zālē un sūnās, reti kuram uzkalniņam apmalītes vai piemineklis. Pat neviena krusta. Jaunākajiem kalniņiem vēl skujas virsū, bet tas arī viss, kas liecina par to, ka kādreiz ir bijis cilvēks. Baisi skumji.
ir doma

[Svētdiena, 7. Apr 2019|12:45]

kjeerpis
Ir svarīgi izkristalizēt, vai tas, ko zaudē, ir būtisks, vai tikai tukša iedoma par būtiskumu

Un tad arī saprast, kā par to visu justies un sajusties
1 raksta|ir doma

[Sestdiena, 6. Apr 2019|23:07]

au
īpaši jūtīga koncerta pieredze - xiu xiu iebliež un uzreiz tek piens
ir doma

piezīme uz lapas malas [Piektdiena, 5. Apr 2019|15:52]

ezss
Manis novērotajā pārdīķa burbulī cilvēki sāk satraukties par audzēto košumaugu izcelsmi un mēģina dārzos stādīt vietējās sugas. Nez cik reāli to būtu darīt arī te?
12 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]