Posted on 2005.08.22 at 17:26
Es ar vecomāti braucu busā no laukiem uz Rīgu. Bus ir pilns un man pretīm stāv laikam viens pazīstams jauns dzejnieks. Viņš uz manīm skatās visu laiku un pat busā vienā brīdī neuzkrītoši mani apskauj. Tad mēs visi Rīgas autoostā kāpjam ārā un dzejnieks mani pavedina. Mēs mīlējamies, it kā busā. Tad atnak nikna oma un prasa vai tad es neiešu, bet man ir tāda viegla mīlestības sajuta, līdz ar to es nekur nevaru aiziet. Mēs turpinam laikam mīlēties, bet darbība jau nietiekās kaut kada netīrā, sarūsējušā vagonā, atkal manā lauku dzelzceļa stacijā. Tur ir arī kaut kadi mēsli. Es cenšos uzvilkt savas apakšbikses, kuras ir daudz lielākas nekā man vajadzetu. Atnāk mamma un zīmīgi paskatās un parmet man, ka es par daudz naudas esmu noņēmusi no konta. Viņa uzskaita manus tēriņus, tai skaitā ceļojumu uz Ukrainu (es tur nekad nenesmu bijusi)...bet tad mamma aiziet savās darīšanās. Mēs ar dzejnieku paliekam...