| 10:48a |
adoptēju kaķi, saucās ketamīns
man šķiet viņš ir perfektākā radība pasaulē. Arī cenšoties saglabāt kau kādu ojektivitāti, es nonāktu pie šī paša slēdziena
mīlu kaķus un savā dzīvē esmu sastapusies ar daudziem, bet šis ir next level.
ruds 7mēn vecs runčuks punčuks, pieklājīgs razbainieks
katrs vārds ko saku šķietami iziet viņa galvas datoriņam cauri un tiek saprasts tieši kā biju domājusi
sarunājām, ka viņš neēdīs manus 100 augu bērnus, savus brālīšus un māsiņas un viņš teica "labi, kā teiksi"
teicu, lai nelien pa logiem ārā un viņš teica "okej, es tepat sēdēšu un vienkārši skatīšos uz putniņiem"
ļoti pretimnākošas attiecības
ir tie dzīvnieki ar kuriem komunicējot tu vienkārši redzi, ka tur smadzenēs ir vate. Ne ketamīnam
varētu par viņu rakstīt un rakstīt, ja vien man būtu abas rokas. bet šobrīd viena okupēta. tā navv roka, tas ir spilventiņš. viņam es pārvērtīšos par spilventiņu kaut uz visu mūžu. |