| 5:52p |
skatos uz puķēm un viņas skatās uz mani, tiecas pēc manis, es priecājos. Bet tad saprotu, ka viņas tiecas pēc saules aiz manis, ko no sākuma nepamanu, lai gan spīd gana spoži, bet es taču no sākuma pamanīšu, ka viņas tiecas pie manis, nevis, ka es stāvu tām ceļā. Šausmīgi. Bet, lai arī šādi sanāk aplauzties, ka nemaz neesmu tik īpaša, tomēr priecājos gan par puķēm, gan par sauli.
šī nebija nekada sudiga metafora, tas ir jasaprot un ir noticis tiesi tā kā rakstīts |