|
Nov. 30th, 2015|09:10 pm |
|
Tuvinieki, ģimene, līdzcilvēki, bez šaubām, ir jāaizstāv, uz to ir visas tiesības, arī stāstā par žēlsirdīgo Samarieti mēs droši vien varam iedomāties scenāriju, kurā pakritušajam uzbrūk urļiki, dzīvība briesmās, līdz ar to ētiskais būs tas, kurš pakritušo aizstāvēs no urļikiem. Tas pats arī Ukrainas gadījumā, tas pats arī kurdiem. Taču būtiski ir no malas pieaicināto motīvi, sirds konstitūcija - vai mēs (NATO, ASV, utt) palīdzam Ukrainai kā valstij un normāliem cilvēkiem pašiem par sevi, ētisku motīvu vadīti, vai tomēr Ukraina ir tikai kārtējais insignificant kauliņš lielo varas spēku spēlē, tikai līdzeklis kādam mērķim, piem., ieriebt Krievijai, pārdalīt spēkus, taisīt ekonomiku, utt. Vēl ir jāatšķir vairākas lietas, īsta aizstāvība no viltus, kā arī Krievija, kas ir impērija, no ISIS, kuri cīnās pret impērijām un paši ir kā imperiālisma sekas. Piemēram, džihāds uz papīra arī skaitās aizstāvības karš. Taču cik tālu? Nacisti arī savu lietu pamatoja ar akzstāvību. Ziemeļkoreja arī pamatoti runā par amerikāņu zvērībām, un visu savu uzbūvi pamato uz aizsardzību. |
|