Nū mana personīgā pieredze ir tāda, ka es sākumā bibliotēkā atradu grāmatas "Īšopanišada" un "Bhagavadgīta kāda tā ir", tad es aizgāju uz Krišjāņa Barona 56, tur ir grāmatu veikals, bet man pateica, ka ir arī 2. stāvā bibliotēka (tagad 3. stāvā) un vēl tur bija paziņojums par "Vēdiskās kultūras, filosofijas un prakses" kursiem. Viņi maksā simbolisku samaksu, bet ir nežēlīgi interesanti (vismaz bija). Tas ir true harē krišna projekts, protams. Nu tad es sāku apmeklēt dievkalpojumus un tā, tusēju, nedaudz pēc tam dzīvoju tur, bet tad caur netu iepazinos ar vienu cilv., ar kuru iepazinos arī dzīvē un viņš man iedeva baigi labās audiolekcijas, kuras pasniedza viens vaishnavs, kas nav ieksh IKCON. Es pie viņa aizbraucu uz Indiju, tad es atbraucu atpakaļ un tagad es neskaitos gluži ISKCON cilvēks, jo mana sirds pieder tiem vaišnaviem, kas ir tajā citā organizācijā, bet Latvijā mēs veel nesam izplatiijushies, mees vnk pa sveetdienaam satiekamies un taa. Bet KrishBarona templi es arii apmekleeju (lekcijas nee, kiirtanus jeb dziedaashanu). Un iisaak sakot, personiigaa saikne ir ljoti svariiga. Ja gribi, vari iepaziities ar mani. :)

(Reply to this) (Parent)