| |
[Sep. 3rd, 2019|11:47 pm] |
Beatrise taisās braukt uz Spāniju un palikt tur. Spānijā cilvēki dzīvi uztverot vieglāk un vīrieši esot mīļāki. Ja Spānijā kādam prasa: "Ar ko tu nodarbojies?", atbilde bieži vien esot: "Kā, ar ko nodarbojos? Dzīvoju! Izbaudu dzīvi, redzi, saule, eju uz pludmali!" Viņas franču draugs esot prasījis, kāpēc mēs ar Santu neesam kopā. Ja viņa gribētu, mēs būtu. Šodien redzēju viņu peldkostīmā, viņa darītu traku katru vīrieti, bet jau sen nedalās ar savu augumu ne ar vienu. Es uzliku viņai rokas uz gurniem, bet viņa tās noņēma. Viņu jau sen neviens nespēj savaldzināt. Mēs vairs neesam piektajā klasē, iemīlēšanās vairs nebūs tā kā agrāk.
Es šodien gribēju braukt uz nūdistu pludmali, bet negribēju braukt viens un neaizbraucu. Beigās izrādījās, ka tur bija aizbraukusi meitene, kas man patīk... Viena pati. Un būtu braukusi ar mani, ja es būtu uzprasījis.
Kārlis man teica, ka viņu pēdējā laikā saista rastamanu reliģija un mūzika. Ja man jautātu, vai esmu saistīts ar kādu reliģiju, es teiktu, ka nē, tomēr Jēzu Kristu uzskatu par savu paraugu. Nē, viņš nebija cietējs. Viņš atnesa no savas dimensijas konceptu par piedošanu un beznosacījumu mīlestību. "Mīli Dievu (savu Augstāko Es, Kosmosu, Avotu) no visas sirds un saprašanas, un mīli savu tuvāko kā sevi pašu." "Lūdziet par tiem, kas jūs vajā." "Esiet kā Tēvs, kas liek Saulei spīdēt pār labiem un ļauniem. Ja jūs esiet labi tikai pret tiem, kas ir labi pret jums - vai tad muitnieki nedara tāpatās?" Viņš nebija cietējs, jo pats izvēlējās, ka viņu arestē un piesit krustā, viņš gribēja saprast, vai spēj šīs patiesības izdzīvot arī šādā situācijā un, in fact, viņš ne tikai to varēja, bet pat piedzīvoja garīgu svētlaimi. Agata Kristi vienā dziesmā dzied: "Vari mani saraut gabalos, es ta zinu, kas ir laime. Un man jau gandrīz, gandrīz vairs nesāp." Beznosacījumu mīlestība nāk no iekšienes, nevis ir atkarīga no ārējiem faktoriem. Un arī, ja tu vēl esi ceļā uz to, bet bieži pakrīti, tu mīli sevi tādu, kāds tu esi savā konkrētajā attīstības stadijā. |
|
|
