Ir ļoti daudz aizraujošu un arī svētīgu un labu lietu, ko darīt. Pirst dīvānā visi māk, bet iesākt kaut ko labu ar savu dzīvi, radīt kaut ko noderīgu un skaistu, izjust un piedzīvot - tas, lūk, ir īsts Dieva dēla stāvoklis, nevis dirnēt bezjēdzīgi mežā. Ja tici Dievam un tam, ka esi viņa dēls, tad tici - viņš tevi te nolika, lai tu kaut ko darītu, jo sēdēt un eksistēt var arī neesamībā.
Atrunas, vienas vienīgas atrunas ir klosteri un bezjēdzīga, stundām ilga meditēšana, lai pamatotu savu bezdarbību.