| |
[May. 20th, 2019|11:37 pm] |
|
Mums ar mīļoto pirms kāda laika bija zināms konflikts/konfrontācija/pārpratums, bet pēc tā es sapratu, ka viņa patiešām mani mīl un es nekad vairs viņu nepametīšu. Un es viņu ļoti novērtēju un mums ir jānovērtē tie ciuvēciņi, kas mums ir jānovērtē, jo Dievs var viņus atņemt, ja mēs nenovērtētu un tad mēs saprastu. Mums ir pretty much perfekta mīlestība, mēs redzam pasauli sev apkārt, ne tikai viens otru. Bet viņa ir tik jauka un arī, ja mēs reizēm nepiekrītam viens otram un mums ir noskaņojumi, es esmu sapratis, kā to visu uztvert. Tagad man ir cits skatījums. Tu redzi: beznosacījumu mīlestība nepieprasa, lai otrs mums vienmēr piekristu vai mēs piekristu viņam. Es mīlu viņas empātiju, viņas braukšānos ar velosipēdu un staigāšanu pa mežu un viņas mūzikas izvēli un to, ka viņa ēd apelsīnus un pārēdās, smēķē zāli, skatās filmas utt. Brīžiem es nesaprotu, kāpēc viņa ir izvēlējusies šo lamzaku, un to varbūt nesaprot arī kādi viņas draugi. Es to varu nosaukt tikai par God`s grace. |
|
|
