|
[Feb. 21st, 2019|11:26 pm] |
|
|
|
Comments: |
Neesi aizdomājies, ka būt ideālistam nav labi, jo ideāls nav nekas? Pats arī esmu ideālists. Brīžiem tiekšanās uz ideāliem vai idealizēšana traucē.
Es domaaju ideaalismu filosofijaa - filosofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām. Lietas pasaulē eksistē, taču tām nav substances.
ir divu veidu cilveeki - 1)ideaalisti, kas tic, ka apzinja rada mateeriju (visu sho Visumu) un 2)materiaalisti, kas tic, ka mateerija jeb shis Visums kaadaa briidii rada apzinju (cilveeka apzinju u.c.). Kvantu fizika ir ideaalistu pusee. materiaalisti savu viedokli pamato ar to, ka apzinja ir atkariiga no smadzeneem, taatad apzinju radot smadzenes, bet tas taa nav. var saliidzinaat ar televizoru - filmu televizoraa nerada televizors, tas tikai uztver signaalu no televiizijas stacijas. TV stacija ir filmas patiesais ceelonis. Tomeer materiaalistiem tas buutu par sarezhgiitu, lai saprastu, taapeec vini ir materiaalisti.
veel ir arii agnostikji, kas saka, ka nav paarliecinaati ne par vienu, ne otru, bet parasti izraadaas, ka vinji ir sleepti materiaalisti.
Bet, runaajot par ideaalismu sadziivee, ideaali buutu, ja mees tiektos uz vienotiibas apzinju. Tas arii atrisinaatu visas politiskaas un ekonomiskaas probleemas. Un te es galiigi nedomaaju taa saucamo vienotiibas apzinju, kas kaa diktators diktee kaadam tev buut un ko domaat (kaa komunusma rezhiimu). Tu vari buut pa iistam vienots tikai, kad esi individuaals. Tikai tad pa iistam citus miileet, kad miili sevi.
Paldies, Tev, par izsmeļošām atbildēm. Būs man vairāk jāiedziļinās visā šajā. | |