| |
[Aug. 22nd, 2017|08:46 am] |
|
Agnese Beerzinja teica, ka cilveeks pats rada savu realitaati, bet lielaakoties pavada laiku filosofeejot, kursh no aareejaas pasaules vinjam atkal ir iegriezis. Ja cilveeks, piemeeram, saka, ka vinja tuvinieki ir ljoti nesaprotoshi, pat, ja vinji ir tikai daljeeji nesaprotoshi, tad naakamajaa dziivee vinjsh sanjem tuviniekus, kuri patieshaam ir nesaprotoshi. Domaaju, tas ir noticis ar mani. Es ieprieksheejaa dziivee gan savus vecaakus, gan savu sievu esmu saucis par nesaprotoshiem, un shajaa dziivee sanjeemis taadus, kas patieshaam ir diezgan nesaprotoshi. Piemeeram, mana bijusii sieva kaa cilveeks ir diezgan ciets rieksts, es domaaju, katram. Bet es atkal saasinu situaaciju, jo vinja nav tikai nesaprotosha, vinja ir arii laba un saprotosha, un, ja es fokuseeshos uz to labo, kas ir, tad to es arii sanjemshu un taadu naakotni sev radiishu. Mani uztrauca, ka vinja pret mani izturas nevis kaa pret cilveeku, kas gaida savu pirmo beerninju, bet kaa pret kaadu, kuru jaasuuta dirst. Domaaju, ja es apnjemshos suutiit 1/3 dalju jebkaadu savu ienaakumu beernam, vinjas attieksme izmainiisies, es pieraadiishu darbos nevis vaardos, ka esmu teevs. |
|
|
