| |
[Jul. 14th, 2017|09:45 pm] |
|
Man reizēm grūti paciest bērnus, bet, ja tā padomā, tad lielākā problēma ir nevis bērni vai citi faktori, bet mūsu iekšējā pretestība ir tā, kas rada ciešanas. Ja kādu notriec mašīna, viņš tiek traumēts dēļ savas pretestības mašīnai. Ja mēs vnk pieņemam tagadnes momentu, kāds tas ir, pat, ja tas sagādā ciešanas - un necenšoties aizbēgt no savām sāpēm! Pilnīgi iegrimstot tajās. Tad izrādās, ka tas nemaz nav tik traumējošs. Un tajā brīdī mēs esam pilnībā pieņēmuši paši sevi - arī savas negatīvās emocijas. Ja mēs pieņemam tikai savas pozitīvās emocijas un bēgam no negatīvajām, mēs rīkojamies tāpat kā mūsu vecāki, sabiedrība utt., kas mūs akceptēja tikai, kad bijām pozitīvi, un noraidīja, kad bijām negatīvi. |
|
|
