un tēva vārda vietā- svītriņa??

nez, ko nozīmē "nevaru darīt".
Juridiski var.

(Reply to this) (Thread)

Mēļo, ka vīriešiem šajā valstī neesot nekādas tiesības (uz bērniem atiecībā). var jau būt, ka kaut kādas tiesības ir, bet es tās nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

runa ir tikai par uzvārdu vai par paternitāti kā tādu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam paternitāti. jo tas man došot varu tiesāties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī paternitāti var pieprasīt noteikt tiesā, DNS un gatavs.
Es solidāri aizstāvētu sievietes tiesības noteikt visu par savu bērnu, JA VIEN būtu drošas garantijas, ka ar viņu (sievieti) vienmēr mūžīgi mūžos viss būs kārtībā, bet, ja nu ne, tad ir radu dzimta kā mūris, kas par bērnu parūpēsies. Tā man vienam paziņam meita nonāca bērnu namā, jo bērna māte no viņu nereģistrētajām attiecībām devās plašajā pasaulē.. (ļoti garš un bēdīgs stāsts).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu paldies Dievam. Tad grandiozā netaisnība pret mani tomēr nevar tikt veikta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vajag lēnām un prātīgi ar bērna māti aprunāties. Piedraudēt, ka tiesāsies par paternitāti, būtu pēdējais izmisuma solis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jau ir runāts. Ir lietas, ko viņa man nevar piedot, tāpēc laikam vēlas atriebties.

(Reply to this) (Parent)

Viņa man nevar piedot manus dienasgrāmatas ierakstus dažus. Ko es uzrakstīju atspēlējoties viņai par to, ka viss ciems domā, ka esmu agresīvs un vainīgs pie attiecību izjukšanas un ka man ģimene nav svarīga. Es to izjutu kā netaisnību pret sevi, jo mēs abi bijām vienlīdz vainīgi. Un, kad es vēlos taisnību, viņa to uzskata par netaisnību. Ja mums abiem būtu vienādas tiesības uz bērnu, kas būtu tikai taisnīgi, viņai tas liktos netaisnīgi. taisnīgi viņai skaitītos, kad viņai vienai būtu absolūtas tiesības un man nekādu. Tas visu laiku atkārtojas mūsu attiecībās - es vēlos taisnību un viņa šo vēlmi uzskata par netaisnību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jauni un bērnišķīgi esat. Nu ko, tas pāries. Bērns nav nekāda manta, uz ko "ir tiesības". Paternitātes noteikšanai tiesas ceļā ir jēga tad, ja tas domāts bērna interešu maksimālai aizsardzībai (kaut kādu iemeslu dēļ mātei rodas situācija, kad nav iespēju vai vēlēšanās par bērnu rūpēties- un tad kļūst vajadzīgs iepriekš "sliktais" tēvs).

Es neko te nekomentētu, ja ne tā iepriekš pieminētā meitene, kas mātes bezatbildības dēļ tā arī izauga bērnu namā, lai arī tēvs viņu meklēja un gribēja rūpēties. Atrada, iesniedza lietu tiesā, bet pats traģiski gāja bojā. Ja tiesa būtu paguvusi notikt, meitenei vismaz būtu tiesības uz mantojumu, tai gadījumā ne mazo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jaa, ja ar Lindu kas notiktu, bernu savaaktu vinjas vecaaki droshi vien. bet ar ko tad es vai mani vecaaki ir sliktaaki.

(Reply to this) (Parent)

gan jau, ka taapat visi ir normaali cilveeki un visu vareetu sarunaat. vinjas vecaaki mani tomeer neuzskata par biistamu noziedznieku utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu palaidusi garām- jūs ar bērna mammu esat pārtraukuši attiecības vai arī tikai karastāvoklī? Vienmēr ir vērts censties visu nokārtot mierīgi, pat, ja jāiet pie kāda šarlatāna/ģimenes psihologa. Neteikšu gan, ka es jūsu vecumā to būtu sapratusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mums iisteniibaa ir diezgan labas attieciibas. bet apmeeram reizi 4 dienaas uzpeld kaut kas par ko mees pakonflikteejam. nu gruuti ir sevi savaldiit, ja pasaka, ka beernu nosauks bijushaa viira uzvaardaa. bet tad mums atkal paariet un mees atkal esam mieriigi un labi sadizivojoshi. mees veel nedeelju fuziski dziivojam kopaa un tad es braucu prom.

(Reply to this) (Parent)

Hei, tieši dēļ šādien sasteigti pārprastiem ierakstiem man arvien ari rodas neuzticiba Tev, ka neiemetisi dunci mugurā. Atkal un atkal. :(
Es tāču NEKAD neesmu teikusi vai domajusi ka atnemsu Tev paternitati vai ko tamlidzigu. Negribu nekadu svitru aile pie teva dzimsanas apliecibaa... gribu atbildēgu tevu bernam, kas neskaitas tikai uz papira un nesapusas par katru nieku. Tavu uzvardu galvenokart nevelos likt lai bernam rodas piederibas , drosibas sajuta gimenee, jo ja tevis nebus, ja pazudisi ka vejsh, ko vinjam izteiks šāda tēva piemiņa? kurš nepierāda sevi kā tēvs? tavā zinā ir būt par tēvu, mīlēt un rūpēties, un nekas cits tevi par tēvu nepadarīs. Jau teicu, ka savu (bijušā vīra ) uzvārdu negribu likt, bet pec likuma vienkarshi ir jaliek vai nu teva vai maates. Ari izdomatu uzvardu izradas tomer nevar likt, sodien painteresejos.. :(

Es velos lai maniem berniem un man ,kas esam viena gimene ir vienots uzvards. Gandriz vai vienalga kads. Un tagadejas uzvards man ir ljoti mils un pierasts, saliedejies ka mana butiba, es to neasocieju ar bijuso viru krietni sen. Es nezinu ka labak darit. Vienigais ko es varu izdomat ir tas ka visa birokratija butiba ir nesvariga, svariga ir sajūta. Un mana sajūta negrib bērnam radīt neērtības nākotnē vai nepiederības sajūt.
Tas ko es teicu, ka neuzticos ka tiesasies un tapec nedodu tavu uzvardu, bija mans lemums taja lielakaja sapju bridi, pec otreiz uzrakstita raksta. Un tagad kad esam draugi un vel tuvak tad shie iemesli man nemaz vairs nav aktuali, nekada atriebiba vai velsazinkas, ka tu doma. Es nenodaritu sev pari ar tadu mulkibu ka "nepiedosanu kadam"vai "atriebibu".
Es domaju ka arii tas ka draudeji ka atnemsi man bernu un aizvedisi lai es nekad nesatiktu , izraisija so neuzticibu, un bailes dot tavu uzvardu. Bet ka jau teicu, tagadeja musu attiecibu faazee ari šīs bailes neskiet pamatotas. Viss ir atkarigs no tā vai Tava mīlestība, atbalsts būs patiesa un reāla, kad piebnāks laiks, nevis tikai vārdos, vārdos vārdos. Kuriem man jau sen grūti noticēt :(

Peace. piedod ka uzrakstiju publiski, man likās ka atkal tieku apmelota..