| |
[Mar. 8th, 2009|03:32 am] |
|
Es gāju ielās, vakarā cilvēki skrēja man garām. Mans skatiens vērsās debesīs. Paskaties debesīs, mana dzīve ir samērā īsa. Es nemaz neesmu atsvešinājies no citiem, man gribas sarunāties. Ar rokām sakrustotām uz krūtīm, kāju uzliktu uz paaugstinājuma, gatavam dalīties gudrībās. Aizvērt acis un aizgriezties laikā. Kā lai es apturu savu prātu, tas šūpojas laika šūpolēs. |
|
|
