|
[May. 14th, 2017|12:28 pm] |
Pēdējā laikā es lasu grāmatu "Legend of Starcrash" by Dolores Cannon, un tā ir baigi labā. Doloresa Kannona ir cilvēks, kas ar hipnozes palīdzību ieved cilvēkus dziļā transā un tad viņi var atgriezties pagājušajās dzīvēs vai citās dimensijās. Un tad tur gadās cilvēks, kas pazinis Jēzu, vai cilvēks, kas pazinis citplanētiešus utt. Interesants materiāls katrā ziņā. Protams, tikai Svētais Gars zin vai tā visa ir balta patiesībā, bet tev ir jāuzticas intuīcijai šādos gadījumos. Nu un konkrētajā grāmatā ir par kādu cilvēku komūnu apmēram no 100 cilvēkiem, kas dzīvo tuvu pie ziemeļiem, tas varētu būt apmēram 25 000 gadu tālā pagātnē. Viņiem nav nekādas valsts un nekādu nosaukumu, viņi ir vienkārši "cilvēki" un tā ir "zeme". Viņu komūnā nepastāv ļaunums, viņi dālās cits ar citu, katrs dara kaut ko savu - kāds sēj graudus, kāds medī, kāds taisa grozus, kāds zvejo utt. Grāmatas galvenā tēma bija par viņu leģendām par citplanētiešiem, kuru kuģis avarēja un viņiem nācās mācīties dzīvot uz Zemes. Sākumā daudzi nomira jo "viņu dziesma nebija harmonijā ar Zemes dziesmu", bērni viņiem dzima ar kroplībām, tomēr pēc dažām paaudzēm dažu izdzīvojušo dziesma nonāca harmonijā ar Zemes dziesmu, viņiem palīdzēja vietējie cilvēki. Kas mani tomēr vairāk fascinē, ir nevis šis citplanētiešu stāsts, bet tas, kādā harmonijā dzīvoja tie cilvēki. Viņiem visiem bija kontakts ar gariem, viņi vienmēr tiecās uz harmoniju. Viņi dziedāja dziesmas kokiem, zvēriem, vējam, upei utt. un dabas gari viņiem palīdzēja. Viņi bija laimīgi, lai arī nedzīvoja ērtībās, viņi pat nezināja, kas ir sāls. Kad viņi nogalina meža zvēru, viņi vienmēr lūdz piedošanu viņa garam un paskaidro, ka tas ir vajadzīgs komūnai, lai izdzīvotu. Tāpēc bezdvēseliskā gaļas industrija, kur dzīvnieki iet kā pa konveijeru un neviens viņiem neatvainojās, ir tik nepareiza. Vai vistas, kam visu dzīvi jādzīvo sīkos būrīšos un kas nedabū izkustēties. Dzīvnieki apvainojas uz cilvēkiem, kas to dara un kas pērk tādu gaļu. Principā es neesmu pret gaļas ēšanu, bet esmu pret bezdvēselisku attieksmi pret dzīvniekiem. Es zinu, ka neesmu gatavs dzīvot tik askētiski, kā tie cilvēki, domāju, ka tehnoloģijas un ērtības vajadzētu maksimāli apvienot ar organisko un dabisko izpratni par dzīvi. Taisnība, ka tehnoloģijas ļoti viegli var aizvest cilvēku apziņu neceļos. Ļaunums ir nekas cits kā dabiskās lietu kārtības aizmiršana un izkropļošana. Dabā ir liela gudrība, tā ir perfekta. |
|
|