Nezinu, vai tas ir par tēmu, bet man baigi labi pieleca šitāds salīdzinājums. Dzīvē ir ļaunais un ir labais, melnais un baltas, iņ - jaņ. Vienas monētas divas puses. Un ekstāze un atklāsme ir tad, kad apzinies to monētu, spēj viņu priekšstatīt, tādu - melni-baltu, ļauni-labu. No šīs apzināšanās, tā kļūst plānāka un plānāka, melni-ļaunā puse tuvojas balti-labajai, līdz abas puses SASKARAS. Un tad pēkšņi iestājas tāds miers...
Nu tāda prāta konstrukcija, bet manī viņa ļoti dzīvo, kopš tās reizes, kad aizprātojos/aizmeditējos līdz tam. Iedzīvinājās.

(Reply to this) (Thread)

"Tikai tas, kas spēj vienlaicīgi saprast gan neziņas ceļu, gan pārpasaulīgo zināšanu ceļu, var pacelties pāri atkārtotās dzimšanas un nāves ietekmei un baudīt pilnīgu nemirstības svētību." :)

(Reply to this) (Parent)