| |
[Dec. 16th, 2016|02:48 pm] |
|
Es ceru, ka mūsu konflikts ir atrisinājies, vismaz es sapratu abas puses. Es viņai lūdzu padomu, pareizāksakot, gribēju tikai neitrālu garīgu atbalstu un sapratni, bet viņa to uztvēra kā kad viņai man jādod padoms, kā justies kā bioloģiskajam tēvam un izlutināt savu bērnu. Es domāju, ka izlutināšana ir samaitāšana un audzina egoistus. Tāpēc jau Andris ir tāds egoists - jo bērnībā tika izlutināts. Tā nav mana kaprīze, ka es negribu visu ceļu nest savu nebioloģisko bērnu, tā ir arī vēlme neuzaudzināt viņu par egoistu. Ja cilvēks vispār netiek mācīts paciesties, kā lai viņš par tādu nekļūst? Varbūt es tikai atkārtoju savas dinastijas programmu, es esmu pateicīgs saviem vecākiem par to, kā viņi mani audzināja, radināja pie darba utt. un neizlutināja. Pateicoties tam es neesmu kļuvis par Andri. |
|
|
