| |
[Oct. 22nd, 2016|11:59 am] |
Es vēlos publicēt manas sievas 15 gadu vecumā sacerētu dziesmas tekstu, jo tas ir tik jauks:
Baltie lauki, baltie lauki
Tā kā Dievam galdi debesīs
Un starp retām, apsnigušām eglēm
Pa tiem vientuļš ziemeļbriedis klīst
piedz:
Ragos tam ziemeļblāzma sapinusies,
Pēdās spožas zvaigznes mirdz
Gaisma pārlauž aiz viņa melno nakti
Miers un mīlstība iet tam līdz
Draugos viņam nav ļaunais ērglis
Sidrablapsa viltīgā
Viens pats tas caur asam ziemeļvējam
Steidzas daudziem bēdās palīgā
(piedz)
Šī dziesma nav par zooloģisko dārzu
Un par Ziemassvētkiem arī nē
Tā ir tikai par vientuļām sirdīm
Un par baltām dvēselēm |
|
|
