| |
[Oct. 2nd, 2016|04:52 pm] |
|
Šodien ar draudzeni gājām pa parku sadevušies rokās un runājām par bērnu audzināšanu. Es mēdzu atcerēties, kā pats biju bērns un iztēloties, ka Alise reiz būs pieaugusi (un reiz ir bijusi pieaugusi). Vakar spēlējām spēli, ka nesakam Alisītei "nē", lai motivētu viņu biežāk paklausīt. Audzināšanai kādreiz ir jābeidzas, savādāk mātes aiz inerces, pieradušas, ka vajag bērnam aizrādīt un pamācīt, to turpina darīt visu mūžu, nerespektējot bērnu kā patstāvīgi domājošu unikālu cilvēkbūtni, kas padara reizēm komunikāciju nebaudāmu. Mēs nevēlamies būt tādi vecāki, mēs mācamies no citu kļūdām. |
|
|
