| |
[Sep. 14th, 2016|10:00 pm] |
|
Man piezvanīja Austris un pateica, ka viņa vecmāmiņai bija vīzija, ka 3. pasaules karš jau ir sācies un vēl visādas lietas, kuras "neviens nevarēja zināt" un kas it kā apliecināja avota ticamību. Un, ka latviešus tulīt noslaucīs no zemes virmas un mums, gaismas darbiniekiem, vajagot apvienoties, lai mirtu ar godu, jo viņš tāpat īpaši neticot pozitīvam iznākumam (bet mums vajag apvienoties ar enerģijām un viņš zinot, ka man ir daudz enerģjas). Viņš spēj pieslēgties manai apziņai un zin, ka es esmu mistiskais kareivis. Man galīgi nebija sajūtas, ka tas, par ko viņš cepās, būtu cepšanās vērts vai ka būs karš. Es zinu, ka šoruden, iespējams jau nākamnedēļ, sāksies jaunais laikmets un jau pagājušā gada beigās tika likvidētas visas iespējas negatīvajām timeline un vairs nav iespējams, ka sāktos karš. Bet, pat ja tas sāktos, es tikai priecātos, ja mani kāds noslaucītu no zemes virsmas, es tad būtu brīvs un nekad vairs neatgrieztos trešajā dimensijā. Manī šis telefona zvans, pretēji gaidītajam, uzjundīja tikai lielu prieku un optimismu. Es aizgāju augšā glāstīties ar savu draudzeni un viņas bērnu. Viņa jautāja savai meitiņai: "Vai tu atceries, kā tas bija, kad tu biji manā vēderā?" Un viņas (četrgadīgā) meita saka: "Jā, es tev izlīdu no dupša un tad es biju tev draugs!" |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}