|
Aug. 13th, 2013|01:21 pm |
Domāju, ka dažreiz vajag būt (atgriezties) tajā pamatenē, jo tur ir visādi tādi dīvaiņi vai grūtgalvīši, kuriem vajag palīdzību. Nevis tādēļ, ka viņi pēdējie duriki & visuma mēsli, bet reti kurš viņus saprot, tiek klēt & spēj kā palīdzēt.
Ne tā, ka uzmesties visiem par baigāko skolotāju, bet varbūt kā vecākais brālis vai uz to pusi. Protams, jājūt tā robeža kuram/cik bāzties virsū & iejaukties. Bet vismaz uzreiz mazāk sanāk domāt par paša iekšējām ķezām, kurām tikko velta uzmanību(enerģiju) tā šamās vairojas..
|
|