|
[Apr. 29th, 2016|06:43 am] |
Tagad ir svētku sajūta, jo sākas pavasaris un brīvība. Es nekad neesmu uzskatījis par pašsaprotamu, ka man jābūt sabiedrības un sistēmas vergam, es domāju, ka man ir tiesības dzīvot pilnvērtīīgu dzīvi un būt brīvam. Tas ir pašsaprotami. Mēs te esam atnākuši uz nelielu pastaigu pirms lielās ballītes. Izskatāmies pēc sabiedrības locekļiem, lai arī tādiem, kuriem pastiprināti "būtu jāatgādina", ka "dzīve nav par to, ko gribās, dzīvē jādara tas, kas jādara". Bet mēs esam procesā un pieņemamies spēkā. Ir 2013. gads, paldies Dievam. Ziema ir garām, paldies Dievam. gatavojamies ballītei, 25. maijā atvērsies portāls. Mēs vairs negaidām tik ļoti, jo JAU esam procesā. Tie mēs, kuru apziņu nav pārāk robotizējusi un iemidzinājusi software programma. Mūsu apziņa ir stiprāka par jūsu software programmām. Es esmu lepns un laimīgs un bagāts. Mana apziņa ir daudzveidīga, bet es gribētu, lai tā ir vēl daudzveidīgāka. Kāpēc man zināt un interesēties tikai par konkrētām lietām un citas noliegt? Pieredze nāk ļoti lēnām. 20 gadi daudz nedod. 20 dzīves arī neko daudz salīdzinot ar mūžības okeānu. Es esmu lepns, ka esmu (nedaudz) izaicinātājdvēsele savai dvēseļu grupai vismaz. Es esmu lepns, ka man bija "hard and fast" ar senu draugu un garīgo kolēģi, skatoties acīs un cenšoties neizdvest ne skaņas. Lai dzīvo revolūcija. |
|
|