| |
[Apr. 25th, 2016|01:10 pm] |
Nupat kā piedzimu
Nupat mani autiņos – tīs
Paskatos pulkstenī
Pāri pusnaktij – pustrīs
Stāvam zem ziliem ceriņiem
Dudina pērkons, drīz līs
Tava roka uz manējās
Pāri pusnaktij, pustrīs
Es pabeidzu rakstīt un nolieku spalvu
Mazliet vēl roka trīs
Paskatos pulkstenī, ir jau nakts
Pāri pusnaktij, pustrīs
Jau nes mani projām neizbēgami, smiltis pār mani līs
Es paskatos pulkstenī, ir pusnakts
Pāri pusnaktij, pustrīs
Nupat kā piedzimu
Nupat mani autiņos – tīs
Paskatos pulkstenī
Pāri pusnaktij – pustrīs
Pa kuru laiku es dzīvojis?
Vai mūžs bija garš vai īss?
Rādītājs nav kustējies
Kā bija, tā ir – pustrīs
Pabeidzu rakstīt un nolieku spalvu
Mazliet vēl roka trīs
Paskatos pulkstenī, ir jau nakts
Pāri pusnaktij, pustrīs
Jau nes mani projām neizbēgami, smiltis pār mani līs
Es paskatos pulkstenī, ir pusnakts
Pāri pusnaktij, pustrīs
Ziedoņa dzeja, ko es dziedāšu Ziedoņa atceres pasākumā, lol. Šī izvēle Martai nepatika. Viņa domā: mana melodija ir pārāk kruta tik nekrutai dzejai. Ziedonim noteikti ir krutāki dzejoļi. Bet in fact, man prasa laiku pielāgot tekstu melodijai (izņemt liekos vārdus, kas tai traucē u.c.) un šaubos, ka ir kas baigi krutāks. Dzeja ir dzeja, tur neviens neko nesaprot enīvei. Šis vismaz būs kontekstā ar Ziedoņa aiziešanu citos medību laukos. |
|
|
