| |
[Mar. 29th, 2016|12:13 am] |
|
Materiālisms filosofijā - uzskats, ka vienīgais, kas eksistē ir matērija, visas lietas un fenomeni (ieskaitot apziņu) ir matērijas savstarpējās mijiedarbības rezultāts. Pretstats tam - ideālisms - uzskats, ka apziņa rada šo materiālo pasauli. Materiālisms jau sāk kļūt par vecās pasaules palieku, jo zinātnē pat matērijas jēdziens kļūst apšaubīts. Patiesībā matērija jeb cieta viela, kā to iztēlojās agrāk zinātnieki, nemaz neeksistē. Starp atomu daļiņām ir 99,99999999999999% tukšums. Šīs daļiņas savukārt sastāv no vēl mazākām, starp kurām ir 99,99999999999999% tukšums. Tās sastāv no vēl mazākām un neviens nezin, kur tam ir gals. Matērija ir drīzāk nevis parādība, bet veids, kā mēs uztveram fenomenu, kas patiesībā ir pavisam kas cits, nekā mēs to uztveram. Viss notiek mūsu apziņā. Dzīve ir radīt sevi un atrast sevi. No vienas puses mēs, apziņas vienības, esam mākslinieki un tāpēc arī esam radījuši šo pasauli - lai izdzīvotu savu mākslas darbu - savu ķermeni, savu dzīvi. No otras puses dzīve ir atrast sevi jeb atcerēties sevi. Es esmu bezgalīga apziņa, bet pašlaik esmu to aizmirsis un ielicis sevi rāmjos. Man pietiek atcerēties, kas es patiesībā esmu, un tad es kļūstu brīvs. Te vajag ievērot vidusceļu - jo mēs negribam būt 100% brīvi jeb vienaldzīgi. Ja tu esi iekš savas gleznas vai savas mūzikas vai citas mākslas, tad lai to izbaudītu, tev vajag izjust pieķeršanos zināmā mērā. Tai pašā laikā arī atcerēties, ka tas ir tikai mākslas darbs un es esmu mākslinieks. Vai arī - tā ir tikai spēle - lai nekļūtu par sava mākslas darba vergu. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sragde |
|---|
| Date: | March 30th, 2013 - 08:06 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu jā. | |
