| |
[Jan. 16th, 2016|07:29 am] |
Skatījos dokumentālo filmu par Indiju. Par trūcgajiem cilvēkiem, kā viņi cīnās par izdzīvošanu Indijā, darot visdažādākās lietas. Reāli izjutu cieņu pret tām dvēselēm, kas uzņēmušās tādas grūtas dzīves (bet varbūt viņiem tās nešķiet tik grūtas kā tas būtu man, ja es pēkšņi būtu viņu situācijā?). Sacensība, konkurence un cīņa ir 3. dimensijas atribūti. Uz šīs pasaules apzināti kultivēts tas starp cilvēkiem, lai noturētu mūs ilgāk zemākas dimensijas vibrācijā. Bet katram ir savi dzīves pārbaudījumi. Ir cilvēki, kas patiešām labi jūtas šajā dimensijā ar sistēmu, cīņu, konkurenci un KOLEKTĪVO APZIŅU. Cita veida pārbaudījums ir, kad tu atnāc uz šo dimensiju, nemaz nerezonēdams ar to visu un vēlēdamies dzīvot pēc citiem principiem nekā visa pasaule tev apkārt.
Nedaudz paturēju rokās Ragaciema Agneses grāmatu, tur bija parādīts ar ilustrācijām, kā kolektīvajā apziņā stiprākais ego kontrolē vājākos. Ja kāds nevēlas, ka viņu kontrolē, viņš izstājas no kolektīvās apziņas (kultivē individuālo apziņu) un sākumā tā šķiet sakāve, jo viņš ir it kā viens pret visu pasauli. Un viņš arī kritizē kolektīvo apziņu. Pēc tam viņš to pārstāj kritizēt, veidojas mijiedarbība un viņš attīsta Kosmisko apziņu. Jo ideja ir tajā, ka sistēma (vai reliģija) liek cilvēkiem domāt, ka viņi ir mazi puteklīši sistēmā, kad patiesībā viņi nav mazi puteklīši sistēmā, bet ir kā atsevišķas, unikālas, dievišķas būtnes, un to saprast var tikai, izstājoties no kolektīvās apziņas. |
|
|
