|
Jan. 16th, 2013|03:11 pm |
vecais labais mēness dienu mīts ;[ kā tieši iespējams, ka kosmosā, kurā mēs visi esam viens un no viena veseluma nākam un ejam, un nekā cita vispār nav - kā tieši sanāk, ka viena "viena vienīgā veseluma" dvēseles daļa ir jaunāka un ar mazāku pieredzi? tikai tādēļ, ka telpas dimensionāli izmēru dēļ šai daļai ir savādāka pieredze? piemēram, būšana par klinti miljoniem gadu, nekustīgi noskatoties, kā viss nāk un iet un nekas nepaliek, bet viss ir, tas kā tieši ir sliktāk par simtiem uzvarētu karu, izvarotu cilvēku un pamestu bērnu?
seriously. var taču arī vienkārši godīgi pateikt, ka jūties labāks/gudrāks/skaistāks par otru, kāpēc degradēt kosmiskos jēdzienus. galu galā visi individuālisma kultūras pārstāvji to dara, izceļ sevi, noliekot citus, nav jākaunas.
|
|