| |
[Oct. 31st, 2015|02:09 am] |
Tagad mēs nonācām pie tā, ka abi esam ļoti jūtīgas dvēseles un tas, kas viņu sāpina ir tas, ka es varētu nebūt līdzās (jo neuzskatītu viņu par pietiekami svarīgu), bet mani sāpina tas, ja viņa nedomā par mani tikai pozitīvo. Jo man ir svarīgi, lai mani uzskata par nezin cik krutu un, ja tā nav, tad es uzmetu lūpu. Bet tā nav beznosacījumu attieksme, jo viņai ir tiesības domāt negatīvo, un tad es teicu: "Tu drīksti domāt negatīvo."
Un mācība ir tāda, ka otrs nav mūsu laimes cēlonis, tikai mēs paši esam mūsu laimes cēlonis. Tas nav svarīgi vai mūs kāds mīl vai nē, svarīgi ir, ka mēs mīlam. Nekad nevar otru padarīt par savas laimes cēloni, viņš noteikti pierādīs, ka tas nav un tad mēs visu mūžu viņu cenšamies mainīt, jo viņš nepiepilda mūsu cerības un ilūzijas par sevi kā mūsu laimes cēloni. |
|
|
