| |
[Aug. 22nd, 2014|10:08 pm] |
|
Citkārt es domāju, ka man būtu vajadzīgs sarunu biedrs. Ar mani jau nekas "īpašs" nenotiek, bet dzīve ir mistērija un mana apziņa mainās. Es pamostos. Un atgriežos pie vienotības. Pasaule ir mistērija - bezgalīgi liela, bezgalīgi maza. Mēs esam fraktāļa fraktāļa fraktālī n-tajā līmenī iekšā. Es nevaru izteikt dzīvi, man vienmēr ir tā, ka gribās pierakstīt vai parunāt, bet tas tāpat ir bezjēdzīgi. Viss, kas man atliek, ir vienkārši būt. |
|
|
