| paradīze |
[Oct. 13th, 2008|01:56 am] |
|
Es stāvēju Andrejsalā un skatījos gaisā, tur bija mēness pilns un mirdzošs, viņš spīdēja caur koku lapām un zariem, tur nebija cilvēku un bija kluss, man patika. Un arī zvaigznes varēja redzēt, aiz žoga bija liels laukums, bet tālumā lieli skursteņi. Grafiti arī izskatījās daudz košāki, vispār nakts ir tik skaista. Tad es gāju un pāri ielai ir tās staļinlaika vai kaut kāda laika mājas un tur bija lodziņi un lodziņos gaisma. Tur visur dzīvo pa kādam cilvēciņam. Dzeltenas lapas bija sabirušas, es gāju un runāju pats ar sevi. Pretī Saeimas mājai ir tik skaista baznīca un vecmodīgas laternas. Es skaitīju pie sevis: "Mīlestība, skaistums, miers, paradīze". |
|
|
