|
Apr. 16th, 2013|08:00 pm |
|
Man liekas, kad es pateicu Koilam, ka braukshu pie Dieva, vinjsh teica, ka gan jau "saimnieks" (t.i. Saatans) veel liks sevi maniit. Kaadaa dienaa man draugos ienaaca veestule no Koila. Taa sastaaveeja tikai no 666iniekiem. Mana sirds ietriiseejaas. Un ja nu tomeer... Patiesiibaa ir taa, ka manas zemiskaas tieksmes liek par sevi maniit un es citkaart fantazeeju par materiaalaam izvirtiibaam. Tomeer es domaaju, ka tieksme uz Dievu man ir stipraaka un arii ir nedaudz sapraats: lai kas arii notiktu, jaapaliek ISKCONaa. Man liekas, ka jebkursh (kam ir kaut nedaudz labaas karmas), kursh izlasiitu Shrimad Bhagavatamas 10. dziedaajumu par Krishnas speeleem Vrindaavanaa, secinaatu: Tas ir Dievs. Ja Dievs ir, Vinjsh ir pilniibaa pelniijis buut taads, jo ne ko tik forshu un reizee labestiigu un sirdsgudru neviens pat izdomaat nevareetu miljons gados. Taapeec es, buudams neatkariigais gariigais filosofs, secinu, ka shim visam ir dzilja jeega, lai ko arii teiktu visi citi, kam uz sho planeetu ir savi meerkji: vai tie buutu plejadiaanji, reptiliaanji vai parasti cilveki. Uz sho planeetu tiek pastaaviigi suutiitas dveeseles no pashas augstaakaas planeetas, kas ir kaa zelta lotoss un kur katra kustiiba liidzinaas dejai un katrs vaards dziesmai. Un shis kaut kas ir ljoti iipash shajaa pasaulee. Kaa zelta akmentinjsh dublju okeaanaa. |
|