| |
[Mar. 7th, 2034|08:01 pm] |
"Kaspars ir lohs. Šodien bērnus atstājām mājās kamēr aizbraucām līdz Puškinielai. Viss viņiem bija, ēdiens, suns par sargu un telefons uz kuru trīs reizes zvanījām lai uzjautātu vai viss ok, kā arī instruktāža ko darīt un nedarīt. Atviegloti uzelpojam, ka bērni jau ir tik lieli, ka tiek paši galā un neiebilst, ka tiek atstāti divatā, ka ir iespējams izbaudīt mirkli divatā bez bļaustīšanās arī nemeklējot pieskatītāju, kas ne vienmēr ir viegli. Un Sundars pa to telefonu nejauši uzzvanīja Kasparam, jo vārds telefonā ir līdzīgs Kārļa vārdam. Pēc Sundara stāstītā, esot runājuši kā iet Piksim, kāda divstāvīga gulta mājās un tādā garā, Sundars šo sarunu atceras kā neko īpašu. Un šovakar Kaspars man atraksta šādu vēstuli: "Your kids were calling me on phone and complanded about constant forgetfulness and loneliness left alone at home etc. Karma works and in older days they will leave also alone at old peoples house. This would be the best. The worst is forgetting and ignoring entirely.
Or someone will find out that kids are alone and will steal them and bring far far away." Es viņam uz šo atbildēju: "Kaspar ej tak Tu dirst" :D" |
|
|