| |
[Aug. 28th, 2019|12:48 am] |
|
Es viņu mīlu, tāpēc es viņu cenšos likt mierā. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2019|12:59 am] |
Ir bijušas daudzas diskusijas un berzes starp "skeptiķiem" un intuītiem, bet ir tā: Lai arī intuīti bieži kļūdās, viņi pirmie nonāk pie patiesības. Skeptiķi tikai beigās kāda intuīta atklāto teoriju vai nu noraida vai pieņem, bet skeptiķi nekad nebūs jaunatklājēji. Piemēram, situācija policijā: tiek vāktas baumas par noziegumu, baumas par noziedznieku un uz šo baumu un netiešo pierādījumu pamata kādam policistam rodas pietiekami liela ticība, ka konkrētā persona varētu būt noziedznieks, kas ir pietiekami, lai viņu vismaz aizturētu, nopratinātu, iespējams tiesātu un iesēdinātu. Skeptiķi šajā analoģijā ir tiesneši; intuīti - izmeklētāji. Ja pasaule sastāvētu tikai no skeptiķiem, neviens noziedznieks netiktu notverts, jo skeptiķi nepārliecina baumas un netieši pierādījumi. Vai tas nozīmē, ka noziedznieki neeksistē, ja to vaina nav tiesā pierādīta? Skeptiķis teiktu, ka jā - neeksistē. Un tieši tāpēc neeksistē, piemēram, citplanētieši. Jebkuram intuītam šāds domu gājiens liktos, mazākais, absurds, bet skeptiķis domās, ka tas ir ļoti gudri un racionāli. Interesanti, ko skeptiķi domā par sistēmas (un viņi taču mīl sistēmu!) radīto profesiju kā noziegumu izmeklētājs? Šī profesija pavisam reālus noziedzniekus palīdz dabūt aiz restēm, bet izmeklētājs darbojas, lielā mērā lietojot intuīciju - uzklausost arī, ko kāda tante teica un apskatot netiešus pierādījumus.
Bet jāpiebilst, ka lielākā daļa, kas sauc sevi par skeptiķiem, patiesībā nav īsti skeptiķi, bet pastāvošās sistēmas un status quo dedzīgi aizstāvji. Sistēmu viņi neapšauba nekad. |
|
|