|
[Aug. 23rd, 2019|03:20 am] |
Varbūt, ka tas ir no Jaunā Laikmeta vai arī vnk karmas likums, bet ir ievērots, ka to, ko mēs darām savam boyfrendam vai girlfrendam, mēs saņamema atpakaļ no nākamā. Piemēram, es ilgu laiku biju dusmīgs uz Lindu, ka viņa sapisa attiecības, un rakstīju par viņu internetā, un tagad cita ir dusmīga par manu "stulbumu" un raksta par mani internetā. Ko es no tā esmu mācījies - nevērtēt cilvēku pēc viņa gudrības vai stulbuma, bet pēc tā vai viņam ir laba sirds. Un tāpēc es tagad novērtēju Lindu, jo viņai ir laba sirds. Pietiks žēloties par trūkumiem, bet labās īpašības uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu un nenovērtēt to, kas IR! Jo kādu dienu tā visa varētu arī nebūt. Ne labu cilvēku, ne Saules, ne mežu, ne svaiga gaisa.. tad mēs atdotu visu, lai pabūtu vēl vienu dienu uz šīs "absurdās planētas" un satiktu kādu "stulbu cilvēku"! |
|
|
|
[Aug. 23rd, 2019|04:03 am] |
Ekstravertums, manuprāt, neko nedod. Ja tu esi introverts , tu neko daudz neatklāj, bet arī neesi padarījis daudzdimensionālas patiesības/sajūtas vienkāršotas, ietērpjot tās vienkāršotā valodā. Ja tu esi introverts un mazrunīgs, tu iemācies telepātiski sajust un nodot vēstījumus, kas var nebūt precīzi, jo tu neesi telepāts, toties saglabā savu daudzdimensionalitāti. Man liekas, ka bieži vien es vnk negribu sapist daudzdimensionālas sajūtas ar vienkāršiem tekstiem, un tāpēc esmu mazrunīgs. |
|
|
|
[Aug. 23rd, 2019|04:56 am] |
Kādā žurnālā kāds līgošanas "eksperts" izteicās, ka esot pārliecināts, ka vārdam "līgo" ir saikne ar sanskrita vai hindu vārdu "lingam" (Šivas penis). Tas man likās nedaudz absurdi, tā kā man pašam liekas, ka līgo nozīmē līgoties vai šūpoties un tas ir par Kosmosa šūpošanās vai ritma likumu. Apziņas nolūks šajā visumā ir ķert kaifu no šūpošanās starp jaunību un vecumu, vasaru un ziemu, sasniegto un tiekšanos, satikšanos un ilgām utt. Atzīmēt izpratni par to, kāpēc mēs esam radījuši šāda tipa Visumu - lai rastu prieku no šūpošanās, ir patiesā Līgo svētku nozīme, bet, kā izrādās, pat Līgo svētku eksperti to nezin. |
|
|
|
[Aug. 23rd, 2019|09:51 am] |
Lasot šo rakstu: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/197245/protestejot-pret-praida-apganito-rigu-dimiters-sonakt-pamet-socialos-tiklus aizdomājos, ka eksistē tāds fenomens (slimība?) kā bailes no pārmaiņām. Lai kādas būtu pārmaiņas, tās noteikti ir kaut kas slikts, ja ienes ko tādu, kā nebija agrāk - manās un vecmāmiņas bērnības atmiņās. Kaspars Dimiters skumst, bet Kosmoss iet tālāk un tas nav apturams konkrētā laikā vai konkrētā izpratnē par to, kā ir jādzīvo. Ja Dimiters dzīvotu Ulmaņlaikos, viņš arī tāpat kritizētu visu jauno tajā laikā un skatītos ar nostaļģiju uz vēl senākiem laikiem. Šī slimība piemeklē cilvēkus, kuros reliģija vai kāds cits apziņas parazīts (nacisms, antiliberālisms) ir iekšēji sašķēlis. Viņi Kosmosu redz nevis kā vienotu organismu, kur visas šūnas darbojas kopā un pēc būtības cita citu uztur, bet kā gaismas un tumsas cīņu - te arī teorija par "vēža šūnām". Šo redzējumu par gaismas un tumsas cīņu nevar apstrīdēt vienā līmenī, jo kaut kas tāds tiešām notiek. Jautājums tikai - no kāda skatpunkta skatoties un vai tiešām "tumsa" nav daļa no Kosmosa un dievišķā plāna? Tātad eksistē kaut kas ārpus Kosmosa? Kāds cilvēks, kas piedzīvoja klīnisko nāvi, redzēja, kā viss Kosmoss ir viens veselums līdz tam līmenim, ka, atgriežoties, pat Hirosimas sprādziena radītā radiācijas "sēnīte" viņam likās kā brīnišķīga mandala. Kamēr mēs atrodamies šeit, šajā drāmā un mūsu apziņa ir fragmentēta, skatījumam par gaismas un tumsas cīņu varbūt ir nozīme, bet tikai, ja mēs vēlamies fragmentāro apziņu arī saglabāt. Var saglabāt abus skatījumus vienlaicīgi. Vidusceļš jeb apvienotais ceļš vienmēr izrādās taisnīgākais. Ja notiek kas ļauns, nestāvēt malā, bet tajā pašā laikā apzināties, ka gan ļaunums, gan cīņa pret to ir vienlīdzīgi svarīgi dievišķā plāna komponenti. Katra individuālā izvēle ir vai uzskatīt homoseksuālismu un anālo seksu par ļaunumu. Ja tu kaut ko izvēlies par patiesību, tā būs patiesība tev. Mana patiesība ir nedarīt otram to, ko tu negribi, ka dara tev. |
|
|