| |
[Jul. 14th, 2017|10:29 am] |
|
Es esmu pārliecināts, ka Putins ir reptiliānis. Reptiliāņiem ir pilnīgi cita loģika nekā cilvēkiem, es domāju, ka tā saucamās prognozes par to, ka Putins oficiāli neiebruks Ukrainā, ir veikuši cilvēki. Reptiliāņi vienmēr ir vismaz nedaudz negatīvāki nekā cilvēkiem liekas, un jā, viņš visdrīzāk oficiāli iebruks Ukrainā un jau to dara. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|07:22 pm] |
|
Interesanti, ka mani uztrauc notikumi Ukrainā, bet neuztrauc notikumi Sīrijā, kur dzīvību zaudējuši 170 000 cilvēku, trešā daļa no kuriem civiliedzīvotāji. Vai tad nekaukāzieši nav tādi paši cilvēki? Jā, bet, ja justu līdzi pilnīgi visiem, varētu taču prātā sajukt. Varbūt samierināties, ka katrs tik un tā saņem savu ceļu, kas viņam paredzēts - ko viņš pats izvēlējies. Krievi nevienam nepatīk un vismazāk jau tautām, kas dzīvo Krievijai tiešos kaimiņos. Var jau visu uzvelt narcisam - sociopātam Putinam, bet valdība tikai un vienīgi atspoguļo visu tautu. Mūsu prezidenti arī atspoguļo vidējo latvieti - mēs esam mēreni, baidamies riskēt, labāk pieslienamies Rietumiem, jo esam arī labticīgi - ticam, ka ir labais pasaulē (varbūt Eiropa un ASV to pārstāv?), pat ja tā nav. Jo mēs paši esam labi, mums trūkst vīrišķā dievišķā, mēs esam kā kaķītis no kaķīša dzirnavām, kas nomoka lasītāju ar savu elementāras par sevi pastāvēšanas agresijas iztrūkumu. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|07:52 pm] |
Kad es kundzei vairs neuzmācos, jo man apnika, tad viņa kļuva mīļa utt. Tas pats princips strādā Visumā vispār - ja tev ir izteikta vajadzība (kas reizē ir bēgšana no tagadnes momenta), tu piesaisti tagadnes momentu, jo fegatīvs fokuss arī ir fokuss. Kad tu nebēdz no tagadnes momenta un radi nevis no vajadzības, bet tāpat vien prieka pēc, tad viss pie tevis atnāk ļoti ātri. Bet tad tev to arī tik akūti nevajag. Kundze ierosināja kaut ko, bet es neteikšu, ko, jo jāsāk sekot kundzes atziņai - jo mazāk cilvēki zin par tavu privāto dzīvi, jo vairāk tev veicas.
Mēs bijām mellenēs, mēs bijām upē. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|09:10 pm] |
|
Satikt ideālo partneri var, tikai pilnībā un radikāli pieņemot pašam sevi. Tik ļoti, cik mēs paši sevi nepieņemam, mūs nepieņems mūsu partneris, jo ārējā pasaule ir iekšējās pasaules spogulis. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|09:29 pm] |
|
Man, kā intravertajam, ļoti patīk izteikties rakstiski. Skaipā izteikti ekstravertie vienmēr spiež uz pāriešanu uz telefonsarunu. Kas gan tur var būt labāks? |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|09:45 pm] |
|
Man reizēm grūti paciest bērnus, bet, ja tā padomā, tad lielākā problēma ir nevis bērni vai citi faktori, bet mūsu iekšējā pretestība ir tā, kas rada ciešanas. Ja kādu notriec mašīna, viņš tiek traumēts dēļ savas pretestības mašīnai. Ja mēs vnk pieņemam tagadnes momentu, kāds tas ir, pat, ja tas sagādā ciešanas - un necenšoties aizbēgt no savām sāpēm! Pilnīgi iegrimstot tajās. Tad izrādās, ka tas nemaz nav tik traumējošs. Un tajā brīdī mēs esam pilnībā pieņēmuši paši sevi - arī savas negatīvās emocijas. Ja mēs pieņemam tikai savas pozitīvās emocijas un bēgam no negatīvajām, mēs rīkojamies tāpat kā mūsu vecāki, sabiedrība utt., kas mūs akceptēja tikai, kad bijām pozitīvi, un noraidīja, kad bijām negatīvi. |
|
|