| |
[May. 27th, 2017|12:54 pm] |
|
Kādu dienu es sasniegšu savu miera ostu. |
|
|
| |
[May. 27th, 2017|01:17 pm] |
|
Man dzīvē sistemātiski atkārtojas tāda lieta, ka es vēlos aizbēgt no sistēmas, bet, tā, kā neesmu absolūtais līderis, bet daru to ar kāda cita palīdzību (harē krišna komūnas, Francijas pirātu komūnas, sievas u.c.), tad galu galā sanāk, ka es nokļūstu viņu sistēmā un vai nu viņi man kļūst neciešami vai es viņiem un man tā vieta ir atkal jāpamet. Un es atkal esmu ceļā - savas miera ostas meklējumos. Ko man dzīve grib iemācīt? Vairāk attīstīt līderismu un nebūt neviena vadībā? |
|
|
| |
[May. 27th, 2017|01:26 pm] |
|
Pašlaik es dzīvoju teltī, jo mana sieva (tā saucamā) domā, ka esmu bīstams viņai un viņas bērnam (t.i. arī pats savam bērnam). Viņa pat lasa internetā par sadistiem un varmākām un redz tur mani. Tas sākās tā, ka viņa ir perfekcioniste un vienmēr vēlas, lai viss būtu pēc viņas prāta. Praktiskās lietās viņa man neuzticas un manu viedokli neņem vērā. Nekad nepieņem, ka abām pusēm varētu būt taisnība, vienmēr pēc konfliktiem es esmu tas, kurš uzņemās atbildību, cenšas paskatīties no garīgā viedokļa, cenšas iejusties otra ādā utt., gandrīz nemaz neesmu to jutis no viņas. Reiz, kad ierosināju mums abiem ieiet meditācijā, kur mēs ieietu otra ādā un sajustu situāciju no otras puses, viņa to uztvēra kā lielāko apvainojumu un pat sāka raudāt. "Tu tikai gribi, lai es atzīstu, ka tev ir taisnība!" - viņa teica. Bet tā taču ir, ka katram ir sava taisnība. Tu neesi otra cilvēka vietā, tāpēc nosodi viņu un domā, ka TIKAI tev ir taisnība, bet otram pilnīga netaisnība. Tas nav tas, kā mūs redz Kosmoss. Tā man tas krājās, ka viņa nekad neiejūtas manā ādā un neuzklausa manus argumentus, kāpēc es kaut ko esmu izdarījis ne tā, kā viņas perfekcionismam liktos pareizi, un šī neieklausīšanās manī radīja arvien lielāku aizvainojumu, citreiz es metu pa gaisu viņas mantas, citreiz es vnk viņu smagi norāju, vienreiz es viņu pagrūdu. Tagad viss, ko viņa redz, ir tas, ka es esmu vardarbīgs un pat sadistisks cilvēks. Un, ka tikai viņai ir taisnība. Viņa brīnās, ka piesaista sev tādus vīriešus, jo viņas iepriekšējais vīrs arī esot bijis līdzīgs. Būtībā, kad viņa par viņu man stāstīja, man likās, ka džekam nav gandrīz nevienas labas īpašības, ka viņš ir kaut kāds psihais. Tagad es vairāk saprotu viņas bijušo vīru un kā viņš par tādu psiho tika padarīts. |
|
|
| |
[May. 27th, 2017|02:54 pm] |
"Jaa,pie preciizas plaanoshanas tas viss ir iespeejams. bet tas labi straadaa kameer esi viens pats. labs citaats no filmas,ka laime ir iista,kad daliita. un pie meiteneem shkjiet bez variantiem,kursh to atziist,kursh ne, naakas paliist zem tupeles(var jau saukt visaadi). svariigi,lai ir taas atdotaas briiviibas veerta. a striideeties vispaar nav jeegas,paver tik muti un jau esi zaudeetaajs." (J.C.)
Interesanta atziņa par attiecībām ar sievietēm. Ne tikai nevajag mest pa gaisu kaut ko vai tamlīdzīgi trakot. VISPĀR nevajag runāt pretī, jo tas neko nedod. Es agrāk biju Vēdu sekotājs, pēc tam pārstāju un man likās, ka Vēdu reliģija apspiež sievišķo enerģiju. Piemēram, pēc Vēdām ir, ka vīrietim jābūt ģimenē noteicējam, pat, ja viņš ir stulbāks par savu sievu. Savādāk ģimenē nebūšot miera. Piemērs ir ar sievieti - pārliecinātu veģetārieti (reliģisku apsvērumu dēļ), kura savam gaļēdājam vīram gatavo gaļas ēdienus un uzskata, ka tādā veidā pilda savu augstāko dharmu. Vēl arī tas, ka pēc Vēdām sieviešu saprāts visu dzīvi ir 5gadīga bērna līmenī. Šeit ar saprātu domāta nevis erudīcija visādos faktos, nedz arī prasme rēķināt, bet kad mentālais ķermenis valda pār emocionālo. Piemēram, 5gadīgs bērns kaut ko vēlas (vēlas viņa emociju ķermenis), ko nedrīkst un tu vari viņam skaidrot, bet ir ļoti grūti pārliecināt par kaut ko, ja vēlme ir pietiekami liela. Tāpat sievietes visu mūžu nekad pilnībā nepaceļas pāri emociju ķermenim. |
|
|