|
May. 27th, 2017|01:26 pm |
|
Pašlaik es dzīvoju teltī, jo mana sieva (tā saucamā) domā, ka esmu bīstams viņai un viņas bērnam (t.i. arī pats savam bērnam). Viņa pat lasa internetā par sadistiem un varmākām un redz tur mani. Tas sākās tā, ka viņa ir perfekcioniste un vienmēr vēlas, lai viss būtu pēc viņas prāta. Praktiskās lietās viņa man neuzticas un manu viedokli neņem vērā. Nekad nepieņem, ka abām pusēm varētu būt taisnība, vienmēr pēc konfliktiem es esmu tas, kurš uzņemās atbildību, cenšas paskatīties no garīgā viedokļa, cenšas iejusties otra ādā utt., gandrīz nemaz neesmu to jutis no viņas. Reiz, kad ierosināju mums abiem ieiet meditācijā, kur mēs ieietu otra ādā un sajustu situāciju no otras puses, viņa to uztvēra kā lielāko apvainojumu un pat sāka raudāt. "Tu tikai gribi, lai es atzīstu, ka tev ir taisnība!" - viņa teica. Bet tā taču ir, ka katram ir sava taisnība. Tu neesi otra cilvēka vietā, tāpēc nosodi viņu un domā, ka TIKAI tev ir taisnība, bet otram pilnīga netaisnība. Tas nav tas, kā mūs redz Kosmoss. Tā man tas krājās, ka viņa nekad neiejūtas manā ādā un neuzklausa manus argumentus, kāpēc es kaut ko esmu izdarījis ne tā, kā viņas perfekcionismam liktos pareizi, un šī neieklausīšanās manī radīja arvien lielāku aizvainojumu, citreiz es metu pa gaisu viņas mantas, citreiz es vnk viņu smagi norāju, vienreiz es viņu pagrūdu. Tagad viss, ko viņa redz, ir tas, ka es esmu vardarbīgs un pat sadistisks cilvēks. Un, ka tikai viņai ir taisnība. Viņa brīnās, ka piesaista sev tādus vīriešus, jo viņas iepriekšējais vīrs arī esot bijis līdzīgs. Būtībā, kad viņa par viņu man stāstīja, man likās, ka džekam nav gandrīz nevienas labas īpašības, ka viņš ir kaut kāds psihais. Tagad es vairāk saprotu viņas bijušo vīru un kā viņš par tādu psiho tika padarīts. |
|