| |
[Mar. 18th, 2017|09:41 am] |
|
Izlasīju vēl vienu grāmatu par psiholoģiju - "Kā pasaragāt savu pusaugu meitu no pakļaujošām un kontrolējošām attiecībām", es gribēju tuvāk izglītoties par šīm traumām - mazohisms, atkarība un kontrole. Ir tik daudz meiteņu, kas ļauj sev kāpt uz galvas, jo viņas ir ar zemu pašvērtējumu, viņas pat bieži aizstāv savus vardarbīgos draugus un šīs tā saucamās mīlestības attiecības. Izskatās, ka cilvēki ar zemu pašvērtējumu piesaista cilvēkus, kas ir vardarbīgi un aizvainojoši. Pazemoti cilvēki parasti dzīvē paši vismaz vienu cilvēku pazemo. Pamestie kādu pamet. Man tā viena draudzene, viņa ļoti pārdzīvoja, ka pameta savas mirušās māsas bērnus, jo nespēja viņus adoptēt, lai arī gribēja. Viņa teica, ka es esmu iedomīgs, kad morāla atbalsta vietā dodu viņai teoriju, ka mēs paši radām savu realitāti, jo kā gan viņa radīja šo realitāti? Tagad es sapratu, ka viņa radīja šo realitāti tā, ka viņu pašu māte bērnībā pameta (nomira) un viņā bija skumjas par to. Tas, kas ar mums notiek visagrākajā bērnībā - no atrašanās mātes miesās līdz 5 gadu vecumam vislielākajā mērā ietekmē visu mūsu dzīvi. Ja mēs nepiedodam saviem pāridarītājiem, Visums noteikti mūs ieliks situācijā, kur mēs paši rīkosimies identiski saviem pāridarītājiem. Mēs tomēr paši radām savu realitāti. Ja mēs mīlam sevi un negribam iet atkal un atkal cauri vienām un tām pašām ciešanām, mums ir jāpiedod visiem, kam vēl neesam piedevuši un jādzīvo šī diena kā pirmā diena uz Zemes - bez traumām. Neviens nevar mūs apvainot, visi tikai risina paši savas iekšējās problēmas. Neviens nezina, kas tu esi, tad kā viņi var tevi apvainot? Viņiem ir priekšstats par tevi, bet tas ne tikai ir neprecīzs, bet ir tikai neiedomājami niecīga daļiņa no tā, kas tu patiesībā esi. |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2017|11:26 am] |
|
Attiecības izjauc pārmērīga tuvība. Tā rada familiaritāti un apbusējus pārmetumus. Ideālās attiecībās katrs ir pats par sevi un nevienam nepieder. Viņš ir unikāls un pilnīgs arī viens pats, viņam nav vajadzīga otrā pusīte. Ja divas šādas pilnīgas personas veido attiecības, tad tās ir cieņas un mīlestības pilnas. Mīlēties reti ir daudz saldāk nekā bieži. Bet tad atkal ir kārdinājums ieslīgt pārmērīgā tuvībā. Attiecības rada atkarību no otra cilvēka, bet, kad tu esi atkarīgs, tu neesi pilnīgs. Neesi pilnīgs - nespēj radīt ideālas attiecības. Cilvēki ar mīlestību un attiecībām saprot savstarpēju atkarību, cīņu par varu un greizsirdību. Tam nav nekāda sakara ar mīlestību. |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2017|12:24 pm] |
Reiz kaut kādā tuksnesī tika atrasta Jēzus, Marijas Magdalēnas un pārējās ģimenes kapavieta. Uz tās bija it kā trijstūris ar apli vidū. Pētnieki nesaprata, ko tas nozīmē, bet manuprāt tas nozīmē meistaru, kurš pilnībā kontrolē savu realitāti. New age termins ir "ascended master" - viņš ir izgājis Zemes skolu un ir līdzsvarā. Viņš rada realitāti nevis realitāte rada viņu, viņš ir tādā veidā kļuvis par dievu. Dažreiz ir dienas, kad viss ir skaidrs un tevī dzīvo mīlestība pret visu un paškontrole. Tev liekas, ka tā būs vienmēr, bet drīz pienāk tā diena, kad kaut kāds neredzams spēks tevi atkal rauj iekšā matriksā - atkarībā, pārmetumos, neapmierinātībā. Manuprāt katram gaismas darbiniekam svarīgākais ir vienmēr uzturēt saikni ar garīgo spēku. Tā var būt regulāra prakse - mantras, meditācijas, afirmācijas. Nekas īpaši man vairāk nav vajadzīgs, jo ja tev ir šis, tu vari iegūt visu. Ja tev nav iekšējās laimes, tu būsi neveiksminieks pat ar miljoniem bankas kontā.
Ir jāizlemj šodien skaidri: es esmu savas realitātes saimnieks. Parazīts man to vairs neatņems nekad. |
|
|