| |
[Nov. 2nd, 2016|01:30 pm] |
|
Pavadīju nedēļu viens laukos, labojot jumtu un gādājot malku. Sākumā bija forši palikt vienam, beigās jau bija liela nepieciešamība pēc manas sievas un vispār cilvēkiem. Mana sociālā dzīve notika sapņos. Vakar tikai atbrauca Ģirts ar Rasu un savu bērniņu un mēs pastaigājāmies apkārt pa zemi un runājāmies. Tagad es ar visu Vītolu ģimeni braucu uz Rīgu pamazām. Manai sievai ir grūtniecības pazīmes, tomēr viņa baidās taisīt testu, testi bieži esot nepatiesi. Sāku lasīt vērtīgu grāmatu - "Psihoenerģētiskais aikido" - par to, ka pilnīgi viss, ko mēs pieredzam (cilvēkus un situācijas), ir mūsu pašu radīts. Ir jāpajautā savai zemapziņai, kāpēc es pieredzu tieši tādus cilvēkus un tādas situācijas. Tie atspoguļo manis paša domas un jūtas un attieksmi pret sevi. Tas viss, protams, bija jau zināms, bet ne tik radikāli. Ja, piemēram, kāds cilvēks mums uzbrūk, atņem mieru, prieku, gandarījumu, pārliecību utt., mums vajag domās pateikties viņam un uzdāvināt viņam to, kā viņam trūkst - viņam trūkst tā, ko viņš atņem citiem - miers, prieks, gandarījums, pārliecība utt. Tad uzreiz viņa attieksme pret tevi izmainīsies un tas notiks neredzamā līmenī. To es arī agrāk jau zināju un biju dažas reizes darījis, tomēr ne pieņēmis pilnībā. Es domāju, ja kāds pilnībā ko tādu praktizē, viņš jau ir izgājis Zemes skolu. |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2016|02:31 pm] |
|
Visus cilvēkus es pazīstu. |
|
|