|
[Apr. 25th, 2016|01:10 pm] |
Nupat kā piedzimu Nupat mani autiņos – tīs Paskatos pulkstenī Pāri pusnaktij – pustrīs
Stāvam zem ziliem ceriņiem Dudina pērkons, drīz līs Tava roka uz manējās Pāri pusnaktij, pustrīs
Es pabeidzu rakstīt un nolieku spalvu Mazliet vēl roka trīs Paskatos pulkstenī, ir jau nakts Pāri pusnaktij, pustrīs Jau nes mani projām neizbēgami, smiltis pār mani līs Es paskatos pulkstenī, ir pusnakts Pāri pusnaktij, pustrīs
Nupat kā piedzimu Nupat mani autiņos – tīs Paskatos pulkstenī Pāri pusnaktij – pustrīs
Pa kuru laiku es dzīvojis? Vai mūžs bija garš vai īss? Rādītājs nav kustējies Kā bija, tā ir – pustrīs
Pabeidzu rakstīt un nolieku spalvu Mazliet vēl roka trīs Paskatos pulkstenī, ir jau nakts Pāri pusnaktij, pustrīs Jau nes mani projām neizbēgami, smiltis pār mani līs Es paskatos pulkstenī, ir pusnakts Pāri pusnaktij, pustrīs
Ziedoņa dzeja, ko es dziedāšu Ziedoņa atceres pasākumā, lol. Šī izvēle Martai nepatika. Viņa domā: mana melodija ir pārāk kruta tik nekrutai dzejai. Ziedonim noteikti ir krutāki dzejoļi. Bet in fact, man prasa laiku pielāgot tekstu melodijai (izņemt liekos vārdus, kas tai traucē u.c.) un šaubos, ka ir kas baigi krutāks. Dzeja ir dzeja, tur neviens neko nesaprot enīvei. Šis vismaz būs kontekstā ar Ziedoņa aiziešanu citos medību laukos. |
|
|
|
[Apr. 25th, 2016|03:58 pm] |
- How do you feel about that person you used to be? - I feel terrible. But thanks to you, I'm doing much better now. And I'm confident that when I leave, I'll be ready to take my place in society. - And when do You think that will be?... - Well, now, right away. - Why do you say that? |
|
|