| |
[Nov. 7th, 2015|12:09 am] |
Ir dveeseles kas veelas atgriezties pie Avota jeb Dieva, jo tur bija tik labi bet te slikti. Bet muusu patiesais iemesls kaapeec atrodamies te, ir tas ka mes nesam gaismu tumsaa un paplashinaam Dieva zonu. Ragaciema Agnese man paliidzeeja savilkt kopaa punktus. Un tas ir interesanti, ka krishnaiiti to sauc par skaudiibu pret Dievu un Agnese saka, ka dveeseles veeleejaas buut patstaaviigas un pieraadiit sevi taapeec aizgaaja taalaak no Dieva.
Shiis paardomas man ienaaca praataa shodien atrodoties Krishnas templii, kur visi ciitiigi dziedaaja mantru. Visus gadu tuukstohus cilveeki tiekushies atgriezties pie Avota un jutushies sheit kaa "ieberzushies". Kas principaa ir saprotams. Liidziigi kaa pusaudzis kas veeleejies uzsaakt patstaaviigu dziivi vai pat beerns, saprastu, ka pie maaminjas un teeta bija daudz vieglaak. Viss bija nodroshinaats. Un tagad ir jaastraadaa sisteemaa un jaaciinaas. Vnk lai eksisteetu. Un visur ir briesmas. Tā ir dvēseles nostaļģija pēc bērnības. Lai cik arī tas nebūtu skaisti, dabas likums ir tāds, ka tu pieaudz un tavas dvēseles nodoms bija kļūt patstāvīgam un tikpat spējīgam kā māte un tēvs. Reiz. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2015|11:41 pm] |
| [ | music |
| | X-Fusion - Please Kill Yourself | ] |
Aizbraucu satikt dvīņu liesmu, lai viņa man atdotu manu telefonu, mēs aizgājām pie krišnām, paēdām, piedalījāmies dievkalpojumā. Es atkal domāju to domu par Avotu un, ka tagad atgriešanās pie Avota būtu pēdējā lieta, ko es gribētu darīt. Tas būtu kā vidusskolniekam pirms pēdējiem eksāmeniem atgriezties pirmajā klasītē, jo tur taču viss ir tik viegli. Nav vairs mūsu līmenis. Tagad, kad notiks Gaismas izlaušanās un Taro kārtis saka, ka 2013. būs labākais gads manā dzīvē, kam es ticu. Es vairs nevaru atrast savā dzīvē nevienu problēmu, dvīņu liesma arī smaida un jūt vieglumu, jo piedevusi ir man visu. Mēļo, ka es esot ļoti nežēlīgs; ja manā klātbūtnē kāds kādam darītu pāri, es viņu noteikti aizstāvētu un izjustu empātiju, bet ir kaut kas, kas mani ieved citā prāta stāvoklī un tam ir ļoti grūti pretoties.
Viņa man aizmirsa atdot telefonu, es skrēju pakaļ prom braucošam tramvajam, bet velti. Tas aizbrauca tālumā un es apstājos, ēdu putekļus un gāju uz savu pusi.
Man ļoti gribētos būt sliktajam jeb tam, kas izaicina. Piederēt Lucifera dvēseļu grupai. Noslēgt līgumu ar Dievu, ka es būšu tas, kas dod izaicinājumu un mācību citiem. Protams, tas mani arī piesārņotu, bet tāda būtu mana misija un kalpošana: būt ļaunam. Lucifera dvēseļu grupa ir spēcīgi eņģeļi, kas noslēdza līgumu ar Dievu, ka darbosies kā izaicinātāji un viņiem ir JĀBŪT ļauniem, jāpanāk, ka uz šīs planētas ir negatīvs izaicinājums. Es dziļi viņus saprotu. Bet arī priecājos, ka šoreiz viņi zaudēs un planēta būs mūsu. Brīvības alkas ir motīvs, kāpēc Lucifers vispār tika pieaicināts. Mēs esam patstāvīgi, mēs neesam bērnudārzs un mums jāizbauda savas rīcības sekas: jādara visādas muļķības un jācieš par saviem grēkiem. Bet nav jāpieļauj reiz pieļautās kļūdas. Un pašās beigās mēs dzimstam mūsu Mātei un Tēvam - Zemei un Kosmosam, un nosviežam visas ārējās "filosofijas" no sevis nost (par atgriešanos pie Avota u.c.) un parādam sevi kā pūķi, kas var aprīt visu pasauli. |
|
|