| |
[Oct. 31st, 2015|09:12 pm] |
|
Šodien atbrauca ciemos Jirgeni, Beatrise un Santa, Santa atdeva savas Taro kārtis un es biju priecīgs. Cilvēki teica: "Reti kad var viņu redzēt gavilējam, mēs esam ļoti pagodināti.." Dvīņu liesma jautāja Taro kārtīm (pareizāksakot, savam Augstākajam Es caur Taro) par skolu un mūsu attiecībam un atbildes bija interesantas un atbilstīgas. Tad viņai piezvanīja Edgars un viņa nolīda citā istabā. Edgars viņai skaloja smadzeni par to, ka viņa varētu vēl būt kopā ar viņu, un tās ir stundām ilgas sarunas, kas izsūc dzīvības spēku dvīņu liesmai un Edgars neklausās viņā. Mēs gājam ārā, staigajām pa veikaliem un viņš atkal piezvanīja. Es teicu: "Ejam uz tramvaju!" un viņa paskrēja projām no manis, lai tikai Edgars neizdzirdētu manu balsi, jo tas viņu varētu sāpināt. Tad mēs iegājām lielveikalā un lielveikali mani dara īpaši nepacietīgu, man jau apnika skatīties, kā dvīņu liesma visu vakaru pavada runājot pa telefonu un es gribēju teikt: "Es iziešu ārā, jo man ir apnicis skatīties, kā tu runā pa telefonu", bet es nepaspēju pat pateikt: "Es...", kad dvīņu liesma atkal aizrāvās no manis prom. Tad manī kaut kas sāka vārīties, es izgāju ārā un atcerējos konceptu par laimi, kas nāk no tevis paša un būtībā nav mana daļa, ko vēlas darīt mana dvīņu liesma. Tad es viņu gaidīju pie kasēm kādu laiciņu, ieraudzīju, ka viņa stāv pie plauktiem un izskatījās, ka vairs nerunā pa telefonu. Piegāju klāt un ieraudzīju, ka patiesībā vēl runā gan, bet tieši jau beidz. Es teicu: "Es esmu noguris skatīties, kā tu visu vakaru runā pa telefonu ar Edgaru es pat nevaru pateikt vienu vārdu, jo tu bēdz prom. Tas ir aizvainojoši." Uz ko viņa, man par pārsteigumu, atbildēja, ka tieši grasījās man brukt virsū par to, kas notika Arkādijparkā (nesapratu, kāds bija sakars ar Arkādijparku, jo tas, par ko viņa runāja, notika citur), kad es esot skaļā balsī kaut ko viņai teicis. Vai tad es nesaprotot, ka tas var sāpināt Edgaru, ka viņš dzirdētu manu balsi un saprastu, ka es esmu blakām viņas sarunai ar viņu? Es teicu, ka vai tad viņš nezin, ka viņa ir kopā ar mani un kāpēc man ir jāslēpjās? Vai viņa spēj saprast, ka tas ir aizvainojoši, ka es nevaru pateikt vienu vārdu un viņa raujās prom? Tad viņa man gribēja aplikt rokas ap pleciem un es viņu atgrūdu un pagāju tālāk. Viņa pienāca pie manis, apskāva un teica, ka nebija iedomājusies par to. Es teicu: "Ar ko tad tu esi kopā - ar mani vai Edgaru, man kļūt greizsirdīgam, vai?" Un tad viņa teica: "Piedod." Un tad viss bija kārtībā un mēs gājām uz Rāmu pēc ēdiena. Pēc tam viņa sāka domāt, kāpēc viņai tā gribas saudzēt Edgaru un kāpēc ir tā, ka pēdējā laikā viņai ar mani ir tādi konflikti. |
|
|