| |
[May. 19th, 2015|04:53 am] |
|
Man tagad atnāca tāda doma, ka "konflikts" starp tiem, kas tic, ka 2012. gads būs pagrieziena punkts un vecās pasaules gals, un tiem, kas tam netic, patiesībā nav par maiju kalendāru, bet par ideālismu versus pragmatismam. Lai gan arī varētu teikt, par vēlmi pēc pārmaiņām un vēlmi pēc status quo saglabāšanas. Jo ne visiem pārmaiņas asociējas ar ko labu. Prāts pieķeras atkārtojumiem, pat, ja tie ir sāpīgi. Tāpēc, pieņemsim, sievietes turpina dzīvot ar vīriešiem, kas viņas sit, jo ir pieradušas pie viņiem un arī pieradušas pie sitieniem. Nav zināms, kāda būs dzīve bez džeka. Vai vispār varēs kādu atrast? Labāk sāpes nekā pārmaiņas. |
|
|
| |
[May. 19th, 2015|07:02 am] |
|
Un, runājot par kompleksiem, agrāk es vismaz internetā runāju absolūtiu visu, kas uz sirds. Esmu ievērojis, ka mana attieksme ir izmainījusies. Varbūt manas smadzenes mainās vai arī tas ir dēļ kritikas vai arī - drīzāk pirmais variants. Vai arī ir tā, ka es agrāk ļoti gaidīju pārmaiņas, tas sākās 2 gadus atpakaļ. Es joprojām gaidu pārmaiņas un, kad tās atnāks, es smiešos pēdējais. |
|
|
| |
[May. 19th, 2015|05:18 pm] |
|
"Un tad cilvēki prasa: "Kāpēc tad pasaulē pastāv ļaunums?" Well, ļaunums pastāv, jo mūsu brīvā griba ļauj izdarīt stulbas izvēles un šīs izvēles pamatā liek izdarīt: vēlme pēc baudas un vēlme pēc saglabāšanas (preservation). Par šīm lietām mums, kā garīgām būtnēm, būtu jābūt uzmanīgiem." |
|
|