|
May. 19th, 2015|04:53 am |
|
Man tagad atnāca tāda doma, ka "konflikts" starp tiem, kas tic, ka 2012. gads būs pagrieziena punkts un vecās pasaules gals, un tiem, kas tam netic, patiesībā nav par maiju kalendāru, bet par ideālismu versus pragmatismam. Lai gan arī varētu teikt, par vēlmi pēc pārmaiņām un vēlmi pēc status quo saglabāšanas. Jo ne visiem pārmaiņas asociējas ar ko labu. Prāts pieķeras atkārtojumiem, pat, ja tie ir sāpīgi. Tāpēc, pieņemsim, sievietes turpina dzīvot ar vīriešiem, kas viņas sit, jo ir pieradušas pie viņiem un arī pieradušas pie sitieniem. Nav zināms, kāda būs dzīve bez džeka. Vai vispār varēs kādu atrast? Labāk sāpes nekā pārmaiņas. |
|