| |
[Sep. 16th, 2013|06:01 am] |
Vakar vakaraa man bija skumji, jo es jutos tik taalu no maajaam un tik diskonekteets no sava Augstaakaa Es. Ja es saliidzinu sevi ar mesindzheru, man ir TIK taals celjsh priekshaa. Un tad es domaaju par risinaajumu. Un tad es atcereejos, ka Gaurakishora daasa babadzhii teica, ka shis pants:
trnād api su-nīcena
taror iva sahisnunā
amāninā māna-dena
kīrtanīyah sadā harih
"Kas daudzina Dieva svēto vārdu pazemīgā noskaņā, jūtoties zemāks par zāli uz ceļa un pacietīgāks par koku, bez jebkāda viltus lepnuma, kas vienmēr gatavs godāt citus un negaida sevis godinaashanu no citiem, tas var daudzinaat Dieva vārdu bez mitas."
ir sidha pranalii mantra jeb mantra, kas aizved pie tavas patiesaas, gariigaas buutiibas. Shoriit es pieluudzu Tulasii un zinu, ka man nav nekaadu ceriibu. Es neesmu speejiigs uz izsmalcinaataam gariigaam prakseem, es varu tikai raudaat, lai Raadharaanii izglaabj manu dziivi.
Kad mans Augstaakais Es atsuutiija man taas 2 vardes, es pareizi sapratu, ka tas bija no Augstaakaa Es, bet es nedaudz nekorekti iztulkoju sho simbolismu. Uzsvars bija nevis uz veiksmi un veiksmi ieksh MERKABA, bet uz transformaaciju un metamorfozi. Nezinu vai taa ir veiksme, droshi vien jau ka. Bet tas ir arii saapiigs process. Man ir liels uzdevums. Bet es esmu mazs, akls kakjeens ljoti taalu no maajaam. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2013|09:36 pm] |
|
Man patiik skaitiit dzhapu un mediteet uz gariigo pasauli, uz Raadharaanii, Krishnu un paareejiem. Iedodiet man iisaako celju uz Dievu, laikam tas ir skaitiit dzhapu liidz naavei absoluutaa pazemiibaa un pacietiibaa kaa beerns, kas ir apmaldiijies un raud peec maates. Shodien izlasiiju Ragunaatha daasa Gosvaamii "Vilaapa Kusumandzhali" jeb "Ziedu viitni, kas saviita no skumjaam". Kad gulbis mirst, vinjsh dzied iipashu dziesmu. Shii dziesma ir skaistaakaa, ko tas savaa dziivee dzied. "Bhagavadgiita" tiek uzskatiita par misrtoshaa gulbja dziesmu uz visu Upanishanu fona. Bet "Vilaapa kusumandzhali" ir mirstoshaa gulbja dziesma uz visu Gosvaamii darbu fona. To ir sarakstiijis Ragunaatha daasa Gosvaamii savas dziives beigu posmaa un taa izsaka milziigas ceriibas, skumjas un atshkirtiibu no Raadharaanii. Tas ir pats augstaakais, ko paarstaav gaudiya-vaishnavisms. |
|
|